Jūsu pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Lietuvā, bet arī eksporta tirgos. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kā jums šķiet, kurā valstī strādāt ir grūtāk, bet kurā - vieglāk?
Var teikt, strādāt nekur nav viegli. Ikvienā valstī ir sava specifika. Ārzemniekiem nereti šķiet, ka visas Baltijas valstis ir vēsturiski līdzīgas un arī biznesa vide tajās ir identiska. Protams, ir kopīgas iezīmes, piemēram, Baltijai raksturīgi, ka periodos, kad vērojama ekonomikas izaugsme, tā notiek ļoti strauji, veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes tempus apsteidzot pat vairākas reizes, savukārt tad, kad Baltijas ekonomikā vērojams kritums, tas arī notiek ļoti jūtami, daudz straujāk nekā Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tomēr tā nav, ka uzņēmējdarbības vide visās trijās Baltijas valstīs būtu vienāda un ka visos trijos tirgos varētu gūt panākumus, rīkojoties pēc viena un tā paša scenārija. Piemēram, Latvija no abām pārējām Baltijas valstīm atšķiras ar to, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvo Rīgā, no preču izplatīšanas viedokļa tas darbu padara vieglāku, jo - ja veicas labi Rīgā un Rīgas apkārtnē, tas nozīmē, ka labi veicas lielā Latvijas tirgus daļā. Igaunijā ir no citām Baltijas valstīm atšķirīgi veikalu tīklu zīmoli, kas aizņem ievērojamu tirgus daļu. Turklāt daudzas preces, it īpaši alkoholiskos dzērienus, Tallinā un citviet Igaunijā ļoti intensīvi pērk tūristi no Somijas. Lietuvā šādas pircēju grupas - ārvalstu tūristi, kuri veikalos lielos apjomos izpirktu alkoholu, - teju nav. Polijai ir sava specifiskā tirgus struktūra - Baltijā ievērojamu daļu mazumtirdzniecības jomas iekarojušas lielveikalu ķēdes, savukārt Polijā vērienīgie lielveikalu tīkli aizņem tikai 30-35% tirgus, un lielāko daļu aizņem nelieli, autonomi vietējie veikali. Turklāt Polijā daudzi tirdzniecības centri atrodas nevis pilsētās, bet piepilsētās, un cilvēki turp dodas iepirkties tikai nedēļas nogalē, savukārt darbadienās iepērkas nelielos veikaliņos, kuri atrodas viņu māju tuvumā. Apzinoties atšķirības, katras valsts tirgū jāmeklē sava veiksmes recepte.
Kurā no minētajām četrām valstīm izjūtat asāko konkurenci?
Konkurence ikviena tirgū ir liela, bet, salīdzinot Baltijas valstis un Poliju, vislielākās atšķirības vērojamas Polijā, jo Polijas tirgus ir viens no lielākajiem valsts iekšējiem tirgiem Eiropā, iedzīvotāju skaits mērāms daudzos miljonos, tāpēc šajā tirgū ienāk un cenšas nostiprināties daudzas pasaules mēroga kompānijas. Mums ieiet Polijas tirgū bija ļoti grūti, septiņus gadus meklējām savu veiksmes recepti. Sākumā strādājām ar starpniekiem, pēc tam noalgojām konsultantus, tad sapratām, ka tās perspektīvas, par kādām mums stāsta, nemaz neatbilst realitātei. Nolēmām, ka jāatver pašiem savs birojs Varšavā un tad soli pa solim jācenšas nostiprināties šajā tirgū. Atverot biroju, ļoti grūti bija atrast atbilstošus speciālistus. Manuprāt, vispār vislielākā problēma, ieejot citas valsts tirgū, ir sameklēt lojālu personālu un atrast tādu pārstāvniecības vadītāju, kura izpratne par biznesu saskan ar kompānijas izvēlēto stratēģiju un kura vīzijas nepaliek tikai runu līmenī, bet tiek realizētas. Mūsu Polijas biroja vadība un komanda vairakkārt mainījās, līdz atradām cilvēkus, kuriem ir tāds pats skatījums uz biznesu kā mums. Tagad jau vairākus gadus Polijas tirgū strādājam veiksmīgi, redzam arī attīstību.
Latvija bija tas tirgus Baltijas un Polijas reģionā, kurā visātrāk atpelnījām savas investīcijas. Lietuvas uzņēmējiem ir viegli saprast Latvijas mentalitāti, tāpēc atrast kopīgu valodu ar sadarbības partneriem Latvijā izdodas vieglāk nekā ar sadarbības partneriem daudzās citās zemēs, tomēr, tāpat kā Polijā, arī Latvijā mums uzreiz neizdevās nokomplektēt sava biroja komandu.
Kādi ir jūsu pārstāvētā uzņēmuma plāni Latvijā?
MV grupa darbojas vairākās sfērās, viena no tām ir dažādu alkoholisko dzērienu ražošana, mūsu grupā ir alkohola ražotne Stumbras, kas atrodas Kauņā jau kopš 1906. gada - tātad šajā nozarē darbojas jau vairāk nekā simt gadu. Paralēli notiek ne tikai alkohola, bet arī citu preču distribūcija; vēl viens virziens ir loģistika. Iepriekš vairākas mūsu kompānijas darbojās atsevišķi, bet 2012. gadā mēs veicām reorganizāciju un apvienojām dažādas kompānijas vienā grupā. Grupas apgrozījums ir vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, un, runājot par Latvijas tirgu, viens no mūsu kompānijai nozīmīgiem notikumiem šajā gadā ir PepsiCo un Chipita distribūcija. Vēl viens biznesa virziens, kurā esam sākuši darboties aptuveni pirms diviem gadiem, ir mūsu pašu alkohola veikalu veidošana. Sākumā bija neliels veikaliņš Viļņā, savukārt patlaban mums Lietuvā ir 11 veikalu, kuri ir atvērti šīs valsts lielākajās pilsētās, un mēs domājam, ka varētu savus veikalus atvērt arī Latvijā un Igaunijā.
Plānojat atvērt veikalu tieši Rīgā?
Jā, bet pieļauju, ka tas nebūs tik drīz, šogad veikalu Latvijas galvaspilsētā vēl neatvērsim.
Atverat savus veikalus, jo šķiet sarežģīti sadarboties ar lielveikalu tīkliem vai arī vēlaties, lai jūsu veikali strādātu kā visa uzņēmuma reklāmas struktūras?
Mūsu veikali ir specializētas tirdzniecības vietas, uz kurām cilvēki atnāk, lai gūtu labus ieteikumus pirkumu izvēlē un labu servisu. Pamazām Baltijā ienāk Rietumeiropas tendence, ka cilvēki vēlas nevis visas nepieciešamās preces nopirkt vienā lielveikalā, bet labprāt iepērkas arī dažādos, nelielos specializētajos veikalos. Tomēr patlaban Baltijā preču pārdošana specializētajos veikalos - tāpat kā pārdošana internetā - aizņem nelielu apgrozījuma daļu. Interneta veikali nelielās valstīs, visticamāk, nekad nebūs tik populāri kā lielās valstīs, piemēram, ASV, kur no veikala līdz veikalam jābrauc milzīgs attālums, Baltijā viss atrodas tuvu blakus. Tāpēc gribu uzsvērt, ka ar saviem veikaliem vai tirdzniecību internetā vien ir par maz, ir nepieciešams ar savu produkciju atrasties arī lielveikalos.
Pilnu interviju atradīsiet pirmdienas, 29.septembra, laikrakstā Diena!