Jūs Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatā jūtaties kā administratīvs darbinieks, kuram jādarbojas ar likumiem, konvencijām, vadlīnijām, vai radoša persona?
Pēc profesijas esmu arhitekts un savu ieņemamo posteni esmu vienmēr uztvēris kā radošu darbošanos, tas nozīmē, ka no sevis kaut kas ir jāģenerē, jāizdomā, jāierosina. Arī darbošanās ar normatīviem aktiem nav iespējama bez radošuma. Jo ierosināt kādu jaunu likumu vai normu, saredzēt, ka vajadzīgs kāds ierobežojums, regulējums, – tam vajadzīga iztēle vai vīzija. Un kultūras mantojuma jomā bez tālākskatījuma strādāt, manuprāt, nav iespējams, proti, jābūt tā, lai plāni ir lielāki, nekā to ir iespējams izpildīt.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 23. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!