"Es nezinu, kas to organizēja. Ja man jautātu - vai es centos korumpēt KNAB, es teiktu, ka to var darīt tikai ārprātīgais. Spējat iedomāties situāciju, ka cilvēks, kuru apsūdz par korupciju, cenšas korumpēt cilvēkus, kuri viņu apsūdz par korupciju? Šajā lietā ir daudz savādu lietu, es līdz galam neticu biedram, kurš to saka," skepsi par Juraša izteikumiem pauda Osinovskis.
Uzņēmējs skaidroja, ka nevarot izslēgt, ka kāds piedāvājis naudu Jurašam, taču tas šķietot savādi. "Esmu ar viņu ticies, viņš pēc amata bija galvenais cīnītājs ar korupciju Latvijā. Ja tu caur laikrakstu paziņo, ka tev piedāvāta nauda, tev ir jānošaujas. Tad tu neesi kompetents. Tev vajadzēja veikt policijas operāciju, paņemt to naudu un arestēt cilvēku. Viņš tak nav skolotāja, kurai piedāvā naudu, un viņa, nezinot, ko darīt, aiziet pie žurnālistiem," sacīja Osinovskis.
Intervijā viņš arī atzīst, ka devis naudu Magonim, taču kategoriski noliedz, ka tas bijis kukulis.
"Jā, protams, es to nenoliedzu. Tas viss bija atklāti, civilizēti, visu darījumu sagatavoja mūsu juristi saskaņā ar Igaunijas likumiem. Tas bija normāls komercdarījums, kurā nav pat mājiena uz ko kriminālu," skaidroja Osinovskis, uzsverot, ka nevēloties plašāk komentēt, tostarp kādam mērķim bijusi paredzēta nauda, pirms tas nav izskanējis tiesā. Uzņēmējs neizslēdz, ka varbūt naudu varēja pārskaitīt Magonim, bet tad būtu radušies jautājumi par to, no kurienes amatpersonai "kontā parādās pusmiljons".
"Ja uzreiz būtu labs variants, mēs to izdarītu. Laba varianta nebija, tāpēc izvēlējāmies it kā drošāko. Jebkurš variants būtu ar risku. Laikam vajadzēja aiziet uz KNAB, deklarēt, ka būs šāds darījums un saņemt atļauju. Taču tas bija jāizdara Uģim. Patiesībā viņš, kā pats teica, gatavojās to darīt. Bet vai viņam KNAB dotu zaļo gaismu? Arī jautājums..." intervijā stāstīja Osinovskis.
Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību krimināllietā 2015.gadā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma Skinest Rail. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Jurašs 2016. gadā publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Jurašs skaidroja, ka 2015. gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu Ir un Latvijas Televīziju. Jurašs norādīja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Raidījums Nekā personīga 2016. gadā vēstīja, ka pēc Magoņa aizturēšanas Osinovskis vērsies pēc padoma pie Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa), bet Ušakovs pārsūtījis viņu pie sava partijas biedra, Saeimas deputāta Andreja Elksniņa, kurš neslēpjot savus sakarus KNAB un citās drošības un tiesībsargājošajās iestādēs. Galu galā Osinovska interešu aizstāvībai pieslēdzies advokāts Saulvedis Vārpiņš, ar kuru Elksniņš savulaik strādājis kopā vienā birojā.
Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājāsJaunajā konservatīvajā partijā un tika ievēlēts Rīgas domē.