Tā kā šādi līdzekļi nav pieejami, viņaprāt, ir jāmaina atbalsta forma. EM ieskatā atbalstam jābūt finanšu instrumenta veidā, naudu izmantojot vairākkārtīgi. Ķirsis minēja, ka praksē varētu būt pieejama lēta nauda, ko varētu izmantot aizdevumiem. Mājas iemītnieki vērstos bankā pēc kredīta, bet banka, izmantojot savu un lēto naudu, piedāvātu zemāku procentu likmi. Sasniedzot noteiktu efektivitātes līmeni, varētu piešķirt arī daļu līdzekļu granta veidā.
Ķirsis arī atzina, ka klibo siltināšanas kvalitāte, proti, solītā 50% ietaupījuma vietā sanāk tikai 30%. Tāpēc viņš saskata vietu energoservisa (ESKO) kompānijām.
Pēc viņa sniegtās informācijas, patlaban nosiltināti vien 3% māju.
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna stāstīja, ka Rīgā neatliekami jārenovē 6000 daudzdzīvokļu māju, un tam nepieciešami 650-700 miljoni latu.
Viņa uzskata, ka ir iespējams veikt virkni pasākumu siltuma patēriņa mazināšanai. Piemēram, jāuzliek pienākums apsaimniekotājam rēķinā informēt par mājas faktisko siltumenerģijas patēriņu. "Nav ko vainot iedzīvotājus, jo viņi nezina, cik ir patēriņš," teica Rubīna.
Viņa arī mudināja ieviest ranžētu īpašuma nodokli, par kritēriju izmantojot vidējo siltumenerģijas patēriņu, augstāku nodokli nosakot nekustamajam īpašumam ar lielāku patēriņu.
Aģentūra arī jau vairāku gadu garumā rosinājusi izveidot rotācijas fondu, kas sniegtu finansiālu atbalstu iedzīvotājiem. Rubīna vērtēja, ka šim valdības sastāvam beidzot ir izdevies sadzirdēt šo nepieciešamību, tāpēc viņai ir liela pārliecība, ka jautājums tiks atrisināts. Iestādes vadītāja arī mudināja atbalstīt ESKO veidošanos, norādot, ka patlaban Rīgā darbojas tikai "Renesko", bet galvaspilsētā būtu vajadzīgas piecas sešas šādas firmas.