Šī iemesla dēļ JAB ir atjaunojusi savu iniciatīvu un biedrības valdes loceklis Uldis Kronblūms ticies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (A/P). Tomēr ministrs atzīst, ka lēmums jāpieņem Saeimai un tajā, visticamāk, gaidāmas karstas diskusijas.
Pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts ierobežojums, kas neļauj vēlētāju apvienībām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus republikas pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000. Tā kā pēc jaunās novadu kartes mazākais novads ir Līvāni ar vairāk nekā 10 tūkstošiem iedzīvotāju, automātiski šī norma nozīmē atteikšanos no vēlētāju apvienību pielaišanas vēlēšanās.
Atsaucas uz Levitu
"Atbilstoši pašvaldības principam vietējās pašvaldības ievēlēšana ir balstīta idejā, ka vietējā sabiedrība pati risina savas problēmas un regulē vietējo dzīvi, tostarp ievēlot savus pārstāvjus pašvaldībās. Ja pašvaldībās ievēlēto pārstāvju lēmumi var būt atkarīgi no nacionālā līmenī pieņemtiem politiskās partijas lēmumiem, tad šāda sistēma nonāk pretrunā ar vietējās pašvaldības iedzīvotāju interesēm un līdz ar to arī pašvaldību autonomijas principu. Tieši šī iemesla dēļ vietējo pašvaldību vēlēšanu sistēmai būtu jānodrošina aktīvām vietējo iedzīvotāju grupām, kurām ir kopīgas intereses vietējo problēmjautājumu risināšanā, iespēju kandidēt vēlēšanās tādā pašā apmērā kā politiskajām partijām," argumentē Kronblūms. Viņš arī izpētījis, ka novados, kuros ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, vairāk uzticas tieši vēlētāju apvienību izvirzītiem kandidātiem, jo pēdējās divās vēlēšanās vairāk nekā 80% deputātu mazajās pašvaldībās ievēlēti tieši no vēlētāju apvienībām.
Kronblūms Dienai deva iespēju iepazīties ar Satversmes tiesas 2014. gada decembrī notikušo sēžu stenogrammu, kurā lasāms arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita viedoklis. Toreiz viņš norādījis, ka ierobežojums lielajās pašvaldībās vēlēšanās ļaut piedalīties tikai partijām 1994. gadā, pieņemot šo kārtību, bijis saistīts ar vēlmi nostiprināt partiju sistēmu Latvijā. Toreiz Levits norādījis, ka partijas risina valsts līmeņa jautājumus, savukārt pašvaldībās risināmās problēmas neprasa to pašu politisko orientāciju, kādai jābūt partijām. Taču Levits arī norādījis, ka gadījumā, ja ierobežojums tiktu atcelts, uz vēlētāju apvienībām vajadzētu attiecināt līdzīgas prasības par finanšu kontroli, kādas ir politiskajām partijām.
Dažādas idejas
Interesanti, ka uz Levita viedokli, tikai nesen izteiktu, atsaucas arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), kurš attiecībā uz JAB priekšlikumu ir visai atturīgs. Proti, Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus 5. septembra sēdē un uzsverot, cik svarīgi palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, teica: "Politiskās partijas ir obligāta demokrātijas sastāvdaļa. Obligāta! Demokrātija nav iespējama bez politiskajām partijām.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!