Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022.gada IKP prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam, teica Rutkaste.
Savukārt, saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei 2023.gada sākumā, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs, prognozē Latvijas Banka, tādējādi 2023.gada prognoze būtiski pazemināta - līdz mīnus 0,2% salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto 2,4% izaugsmi.
Prognoze samazināta, jo, Latvijas Bankas ieskatā, cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē, skaidroja Rutkaste.
Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka šobrīd prognozē 4,4% apmērā pretstatā jūnijā prognozētajiem 4,2%.
Tāpat kā jūnija prognozēs, centrālā banka prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada otrā pusgada, inflācijai atgriežoties zemākos līmeņos.
Vienlaikus Rutkaste uzsvēra, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.