LDz plāniem draud stopkrāns

Izstrādājot jauno biznesa modeli, šķiet, ka uzņēmuma vadība nav ņēmusi vērā likumu normas, kas valsts kapitālsabiedrībām uzliek virkni ierobežojumu biznesa plāniem brīžos, kad tās tieši vai netieši ar savām aktivitātēm var negatīvi ietekmēt privātā sektora konkurētspēju. Proti, LDz plāno uzsākt biznesu jomās, kurās, kā izpētīja Diena, ir pietiekami plaši pārstāvēts privātais sektors, pastāv plašs piedāvājuma un līdz ar to arī konkurences apjoms. Tādējādi LDz iecere uzsākt biznesu šajās jomās, pēc visa spriežot, ir pretrunā normatīvajiem aktiem. 

To Dienai būtībā apstiprināja arī Konkurences padomes (KP) pārstāvji. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LDz jauno biznesa modeli, KP konstatējusi, ka LDz ir iecerējis līdzās dzelzceļa pārvadājumiem piedāvāt arī jūras pārvadājumu un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus. Pēc būtības tā ir līdzšinējās darbības paplašināšana, proti, tādu pakalpojumu sniegšana, ko kapitālsabiedrība līdz šim nav sniegusi. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantu publiska persona – valsts un pašvaldības – savu funkciju efektīvai izpildei var lemt par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu kapitālsabiedrībā. Tomēr, lai to darītu, nepieciešams pamatot, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Ņemot vērā, ka VPIL 88. panta mērķis ir ierobežot nepamatotu publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā, tostarp publisko personu kapitālsabiedrību nepamatotu darbību, KP ieskatā LDz pirms savas darbības paplašināšanas būtu jāveic VPIL 88. panta otrajā daļā noteiktais juridiskais un ekonomiskais, tai skaitā ietekmes uz konkurenci izvērtējums, ar kuru tiktu pamatots kāds no VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Veicot konkrēto izvērtējumu, LDz būtu arī jākonsultējas ar KP un komersantus pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem, Dienai norādīja konkurences uzrauga pārstāvji.

"Kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu, darbības paplašināšana pirmšķietami nav atbalstāma. Savukārt secināt, vai darbības paplašināšana pārkāps konkurences neitralitātes principu, kas no šī gada 1. janvāra ir nostiprināts Konkurences likumā (KL) un uzliek par pienākumu publiskai personai neradīt sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, ir apgrūtinoši, kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu," Dienai uzsvēra KP pārstāvji.

Proti, runa ir par KL 14.1 pantu Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, kas nosaka: "Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā: 1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus; 2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība; 3) darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū."