Ievērojams kāpums
Pēc jaunā darba samaksas modeļa Siguldas Valsts ģimnāzija ik mēnesi papildus saņemtu 34 000 eiro. Pieskaitot šo summu pie skolas pašreizējā finansējuma – 65 200 eiro –, kopumā sanāktu 99 200 eiro. Tas būtu ievērojams kāpums, atzina skolas direktors Rūdolfs Kalvāns. Patlaban lielākās algas skolā sasniedz 1600–1700 eiro (bruto). Taču, tik pamatīgi kāpjot pedagogu likmei par slodzi un vēl pieskaitot kvalitātes pakāpes, valsts ģimnāzijām paredzētās piemaksas un citas pozīcijas, darba samaksa "jaudīgākajiem skolotājiem" sasniegtu 2200–2300 eiro. Turklāt kāpums būtu ne tikai skolotāju algās, bet arī citās pozīcijās, arī skolas administrācijai, taču vislielākais tas būtu atbalsta personālam. Kalvāns gan neslēpa bažas, vai tādi līdzekļi atradīsies un jaunais Saeimas sasaukums atbalstīs to iekļaušanu valsts budžetā, it īpaši, ņemot vērā "policistu un mediķu algu politiku". "Nezinām, vai mūsu skaistais darba grupas vairāku mēnešu kopdarbs un skaistie "ekseļi" ar algu palielinājumiem ieraudzīs dienasgaismu," pauda Kalvāns. Indikatīvie aprēķini rāda, ka tam būtu nepieciešami papildu 400 miljoni eiro.
Trūks skolotāju
"Jaunais modelis ir laba lieta, taču nes līdzi vienu lielu problēmu – vakanču pieaugumu. To skaits ir atkarīgs no tā, kā tiks sadalīta slodze: vai tie būs 70:30%, 65:35% vai 60:40%. Taču jebkurā gadījumā man izveidojas reāls skolotāju trūkums dažādos mācību priekšmetos ar dažādu stundu skaitu. Viens no variantiem – pie esošajiem 46 pedagogiem nāksies meklēt vēl deviņus skolotājus astoņos mācību priekšmetos," prognozē Kalvāns. Tomēr viņš cerot, ka kompromiss tiks atrasts, nosakot pārejas periodu un atļaujot skolas direktoram vairāk vai mazāk atkāpties no Ministru kabineta noteiktās proporcijas.
Arī Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs pievienojās kolēģim attiecībā uz pārejas posma nepieciešamību. Viņš saprotot nozares arodbiedrības uzstādījumu par slodzes sadalījumu 60:40 un to, ka šim modelim vajadzētu stāties spēkā jau 2022. gada 1. septembrī, taču nesaredz iespēju tik īsā laikā atrast pedagogus, lai aizpildītu vakances. Pat tādā gadījumā, ja algas būs lielākas, "piepildīt skolu nevarēs".
Kalvāns akcentēja vēl kādu neskaidrību: darba samaksa sastāv no divām daļām – naudas aprēķina un tās menedžmenta. Proti, direktoriem ir svarīga ne tikai saņemtā summa, bet arī tas, ko ar to drīkst darīt. Šobrīd tas ir neatbildēts jautājums. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone atzina, ka pie tā vēl jāstrādā, bet, visticamāk, IZM ķersies klāt tam rudenī, jo šobrīd ministrijas aktualitāte ir darbs pie nākamā gada budžeta.
Tikai pirmais solis
Izvērtējot darba grupas, kas strādāja pie jaunā pedagogu algu modeļa, pēdējā sēdē paveikto, IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece uzsvēra, ka skolu vadītāju aprēķini ir ļoti nozīmīgi, jo parāda, kā mērķdotācija augtu konkrētā izglītības iestādē. Taču viņa norādīja, ka "pusgads ir ļoti īss laiks, lai kaut ko izveidotu vai pabeigtu. Tas ir pirmais solis, nākamais būs ekspertu vērtējums". Jāatgādina, ka darba grupai bija jāsagatavo ne tikai algu modelis, bet arī tiešās un netiešās izmaksas uz vienu skolēnu un vadlīnijas skolu tīkla sakārtošanai. Pie abiem pēdējiem jautājumiem darbs vēl turpināsies. Patlaban IZM uz valdību virza ieteikumus skolēnu skaita kritērijiem vidusskolas posmā, kas paredz valsts pilsētās 120 skolēnu 10.–12. klasē, reģionu centros – 90, administratīvajās teritorijās – 40, pierobežā un mazapdzīvotās teritorijās – 25. Sākumskolā un pamatskolā ieskicēts tikai vidējais skolēnu skaits, un ministrijas ieskatā lauku skolā klasē var būt astoņi skolēni.
Jansone piebilda, ka jaunais modelis novērsīs trūkumus, ko nesa līdzi iepriekšējais – "nauda seko skolēnam". Tagad tas attieksies uz normētu klasi. Nebūs arī reģionālo koeficientu (šobrīd tādi ir septiņi). Vienīgais atbalsts būs septiņām pierobežas vidusskolām un sākumskolām mazapdzīvotās teritorijās. Pluss ir arī tas, ka paredzēts liels atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām un reemigrējušajiem bērniem. IZM vēl apkopos informāciju par "visiem knifiņiem", kas tiks iekļauti jaunajā darba samaksas modelī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, vērtējot darba grupas paveikto, akcentēja: ja izglītības jomā neienāks straujas investīcijas strādājošo atalgojuma pieaugumā un sabalansētībā, nozare ne tikai būs aizas malā, bet arī riskē tajā iekrist. LIZDA paliek pie savas prasības par slodzes sadali – 60:40 – un tās ieviešanu no 2022. gada 1. septembra. Ļoti būtisks ir arī jautājums par pirmsskolas pedagogiem – lai beidzot novērstu nevienlīdzību attiecībā uz šo pedagogu grupu. Patlaban IZM ir gatava 5. maija MK sēdē ziņot par vienas darba stundas samaksas palielinājumu no 2021. gada 1. septembra. Tiks piedāvāti vairāki varianti, sākot no 5% pieauguma un vairāk, norādot arī, cik liels finansējums vajadzīgs, lai šādu kāpumu nodrošinātu.