Viņa atzina, ka patlaban neviens nevar novērtēt un prognozēt Covid-19 kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, taču skaidrs ir tikai viens - pēc pandēmijas un ārkārtas situācijas ekonomika modīsies, tāpēc gan uzņēmējiem, gan politisko lēmumu pieņēmējiem, risinot operatīva rakstura problēmas, vienlaicīgi ir jādomā vismaz pāris gājienus uz priekšu.
"Agri vai vēlu noslēdzoties krīzei, visā pasaulē strauji pieaugs pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem, un tas Latvijai ir jāizmanto. Digitālajā ekonomikā svarīgu zināšanu un prasmju mērķtiecīga apguve, kā arī IKT infrastruktūras attīstīšana ir uzdevumi, kuriem jāķeras klāt jau šobrīd. No gudras šī brīža stratēģijas ir atkarīgs gan saimnieciskās rosības atjaunošanās ātrums valstī, gan Latvijas konkurētspēja starptautiskajā tirgū," pauda Bāliņa.
Pēc viņas teiktā, pēdējo nedēļu laikā strauji ir mainījušies digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumi - pirms pandēmijas daudzi pat nebija iedomājušies izmēģināt videokonferenču iespējas, bet tagad šīs rīks ir pašsaprotams.
"Esam apjautuši, ka, esot pašizolācijā, ir iespējams sazināties ar cilvēkiem un to grupām jebkur pasaulē, lai kopīgi strādātu, mācītos vai pavadītu brīvo laiku. Līdzīgi ir arī uzņēmumu sektorā - tie tradicionālos pārdošanas kanālus strauji aizvieto ar e-komerciju. Šo iemeslu dēļ vairumam mūsu biedru šobrīd ir darba pilnas rokas, jo jāpalīdz tiem uzņēmumiem, kas steidz piemēroties darbībai jaunajos apstākļos, gan veidojot nepieciešamo infrastruktūru, gan rūpējoties par atbilstošu programmnodrošinājumu," sacīja LIKTA vadītāja.
Tāpat Bāliņa norādīja, ka ārkārtēja situācija ir uzskatāmi apliecinājusi investīciju nozīmību IKT un digitālajās platformās gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Tāpēc uzņēmumi, kas līdz šim mērķtiecīgi veikuši investīcijas digitālajās tehnoloģijās, ir spējuši operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos.
"Ņemot vērā, ka attālināts darbs ir bijis diezgan izplatīts IKT nozarē arī līdz šim, notiekošais pagaidām nav būtiski ietekmējis mūsu spēju turpināt efektīvu strādāt un sniegt pakalpojumus - daudzi uzņēmumi ir spējuši operatīvi pielāgoties situācijai. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā pieaugs vietējais pieprasījums pēc attālinātam darbam un tālmācībām nepieciešamajiem IKT risinājumiem," teica eksperte.
Tāpat viņa piebilda, ka Latvija var lepoties ar labu un ātru internetu, taču ar infrastruktūru vien nepietiek.
Bāliņa atsaucās uz Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa rezultātiem, kas liecina, ka Latvijas sabiedrība tehnoloģiju sniegtās iespējas nav iemācījusies izmantot efektīvi. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamu digitālo prasmju, bet uzņēmumi kūtri pielieto digitālās tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai celtu darba ražīgumu vai attīstītu pārdošanu internetā.
"Tas nozīmē tikai vienu - dīkstāve ir jāizmanto lietderīgi. Šis ir īstais brīdis, lai mācītos gan katrs no mums, gan uzņēmumu vadītāji, gan politiķi. Ir jāsaprot, kas ir darīts nepareizi līdz šim, kādas iespējas mēs neesam izmantojuši un kādas prasmes mums jāapgūst, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Latvijas digitālo ekonomiku," uzsvēra LIKTA prezidente.
Bāliņas ieskatā, domājot par nākotni, šobrīd ir kritiski svarīgi neļaut ekonomikai atdzist, turpinot iesāktos un neatliekot plānotos valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību projektus IKT jomā.
Piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada perioda projektos šobrīd IKT prioritātē ieguldīta vien trešdaļa no plānotajām investīcijām.
"Tradicionāli ekonomiskās lejupslīdes brīžos tiek attīstīti lieli infrastruktūras projekti - būvēti tilti, ceļi, dažādas publiskas nozīmes ēkas, kas palīdz izdzīvot būvniekiem un ar to saistītām nozarēm. Mūsu nozarē runa ir par publiskās IKT infrastruktūras attīstīšanu. Darbs un mācības no mājām ir kāpinājuši interneta patēriņu tradicionālajā darba laikā. Ja šobrīd tas nerada nekādas būtiskas problēmas, ir skaidrs, ka nākotnē nepieciešams stiprināt tieši pamattīklu, kā arī izvērst optiskā tīkla pārklājumu," sacīja eksperte.
Pietuks Krustingks
laika rats
Kamēr nav novēlots