Vidusjūras salu valsts Maltas Republika jeb, kā ikdienā mēdz sacīt, Malta patlaban piedzīvo strauju ekonomikas izaugsmi. Taču šī straujā izaugsme līdzi nes arī dažādus izaicinājumus – viesstrādnieku integrācijas nepieciešamību, būvniecības hiperaktivitāti un mājvietu deficītu.
Redzami lieli kontrasti
«Pasveicini savu vīru un pasaki, ka tas nav vīrieša cienīgi – neatdot parādu laikā! No tevis es to parāda naudu neņemšu,» Maltas veikaliņa īpašnieks, ielūkojies parādu kladē, nosaka to viesstrādniecei no Indijas. Viņa vakariņām nopirkusi divus ātri pagatavojamu nūdeļu iepakojumus, vienu sīpolu un cigaretes.
Viesstrādnieki precēm pārblīvēto un šķietami haotisko stūra veikaliņu Maltas pilsētā Budžibā ir iecienījuši, jo tajā var nopirkt dažādu tautu garšas kārpiņām ierastus produktus, to vidū kaltētu govs ādu, afrikāņu garšvielas, Baltijas jūras reģionā iecienīto kefīru un serbu vidū populāro minerālūdeni.
Veikaliņā var arī vienoties ar īpašnieku par iespēju norēķināties vēlāk, kad tiek ieskaitīta alga, un, ja nepieciešams, palūgt palīdzību, lai pārskaitītu naudu tuviniekiem, kuri dzīvo citā valstī.
Daudznacionālā Budžiba ir viena no visvairāk apdzīvotajām pilsētām Maltā. Budžibas piekrastes promenādē slejas elitāri dzīvojamie nami, kuros atrodas dārgi īres dzīvokļi, un līdzās ieraugāmas augsta līmeņa viesnīcas, bet pāris ielas atstatu – iekškvartālos – ir daudz vienkāršāki īres dzīvokļi, kur vienkopus dzīvo vairāki cilvēki, nereti no Austrumeiropas, Āfrikas un Āzijas. Te var noīrēt atsevišķu istabu, pastāvīgu gultasvietu vai arī apmešanās vietu vien uz īsu brīdi. «Dažiem pietiek vien ar jumtu virs galvas, matraci gulēšanai un tualeti – arī tāds pieprasījums ir,» man šī lētā cenu līmeņa īres dzīvokļu pamatpatiesību komentē tas pats veikalnieks.
Gultasvietu var noīrēt aptuveni par 200–300 eiro mēnesī, savukārt istabu var noīrēt aptuveni par 500 eiro mēnesī, bet dzīvokli – no 1000 eiro un uz augšu. Vienlaikus lielais no ārzemēm atbraukušo darbinieku pieplūdums azartspēļu biznesā, finanšu industrijā un citās nozarēs ir kāpinājis pieprasījumu pēc vidēji dārgiem īres dzīvokļiem (1500–3000 eiro mēnesī). Sludinājumos tiek piedāvātas arī villas ar baseinu un tā dēvētie penthausi, kas izmaksā mēnesī tikpat, cik dzīvokļa iegāde Latvijas novados.
Budžibas ilggadējie iedzīvotāji dažkārt rauc degunus gan par neierastajiem eksotiskajiem aromātiem, gan arī par sociālajām problēmām, ko rada nabadzība, un nav sajūsmā arī par milzīgajiem sociālajiem kontrastiem, ko rada turpat līdzās esošā izteikti elitārā vide.
Lielais viesstrādnieku pieplūdums jau tāpat blīvi apdzīvotajā Maltā izraisa dažādas problēmas: rodas sastrēgumi, sabiedriskais transports ir pārpildīts, un pat ar savu kvalitāti izslavētā veselības aprūpes sistēma piedzīvo lielu noslodzi. Turklāt aug arī atsevišķu nacionālistiski noskaņotu maltiešu neapmierinātība ar to, ka Malta globalizācijas ietekmē zaudē savu unikalitāti.
Tomēr liela daļa vietējo Maltas iedzīvotāju, kā norāda politiķi, no globalizācijas procesa ir būtiski ieguvuši – dažādus smagus mazkvalificētus darbus veic galvenokārt ārzemnieki, bet pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ļauj nopelnīt vietējiem izīrētājiem, turklāt Maltas budžetā ieripo nodokļu maksājumi un sociālās iemaksas.
Rinda pie prāmja
Lielais tūristu un viesstrādnieku pieplūdums radījis noslodzi prāmjiem, kas savieno divas salas – Maltu un Gozo (nosaukums tiek latviskots gan kā Gozo, gan kā Goco). Starp Maltu, kas ir arhipelāga galvenā sala, un dažus kilometrus attālo Gozo salu prāmji kursē vairākas reizes stundā. Pīķa stundās brīvdienās un vakaros 2025. gadā nācās dažkārt rindā nīkt pat vairākas stundas, it īpaši tad, kad prāmja darbinieki protestēja pret vairākus mēnešus neizmaksātajām piemaksām un nestrādāja ar pilnu jaudu.
Pēc tam kad uz prāmja uzbraukušas visas automašīnas un iekāpuši pasažieri, prāmja rampa tiek aizvērta, bet prāmis vēl nekust – arī šī raksta autorei pašai nācās izbaudīt mazliet klaustrofobisku neziņu, kāpēc tā. Pārdevējs, kurš prāmja kafejnīcā tirgo kafiju, zina teikt, ka pietauvošanas apkalpe, protestējot pret neizmaksātām piemaksām, nogaida piecas minūtes, iekams atlaiž troses un ļauj prāmim izbraukt. Piecas minūtes katrā no vairākiem braucieniem ātri sasummējas un kļūst par iemeslu nopietnam haosam – cilvēki kavē mācības, darbu, norunātās tikšanās un vizītes pie ārsta.
Ainaviskā Gozo sala pakāpeniski urbanizējas, un jau gadiem notiek sarunas par to, ka būtu nepieciešams tunelis vai tilts, kas ļautu efektīvāk savienot Maltu un Gozo, vairs nepaļaujoties uz prāmja satiksmi. Tomēr šādas straujas attīstības pretinieki norāda, ka jau pašlaik Gozo salu ir skāris būvniecības bums, un pat tiek pieļauta debesskrāpju uzbūvēšana, un tilts vai tunelis, kas savienotu Maltu un Gozo, vēl vairāk veicinātu Gozo raksturīgās identitātes izzušanu.
Tā nu pagaidām gozitāņi izlīdzas ar prāmi, kad nepieciešams nokļūt «lielās māsas» Maltas salā. Jāpiebilst, ka gozitāņiem prāmja biļete (ap astoņiem eiro šoferim ar automašīnu un vienu eiro pasažierim abos virzienos) maksā divas reizes mazāk nekā maltiešiem un tūristiem, turklāt senioriem ir pat īpaši subsidētas biļetes. Jāpiebilst, ka Gozo studentiem tiek paredzētas īpašas piemaksas, lai Maltas Republikas iekšienē mazinātu reģionālās atšķirības.
Aug veikalu skaits
Iedzīvotāju skaita pieaugums Maltas Republikā diktē labi pamanāmu tendenci – parādās arvien jauni veikali. Lai gan ir iespēja iepirkties attālināti, e-veikalos, mazumtirdzniecība tradicionālajos klātienes veikalos joprojām ir ļoti populāra. Maltas Plānošanas pārvaldes dati liecina, ka tuvākajā laikā plānots atvērt vismaz 13 jaunus lielveikalus un to vidū būs nevien zemcenu starptautiskie milži kā Lidl un Eurospin, bet arī vietējiem Maltas uzņēmējiem piederošie supermārketi.
Viedokļi par to, vai Maltas būvniecības bums varētu novest pie nekustamo īpašumu nozares un visas ekonomikas pārkaršanas, atšķiras – lai arī kritiķi mēdz pieminēt burbuli, tomēr Maltā vismaz pagaidām rodas iespaids, ka būvniecība attīstās veiksmīgi un iesāktie projekti tiek pabeigti. Ir uzbūvēti debesskrāpji, un top arvien jauni daudzstāvu nami, esošajām ēkām tiek būvēti klāt vēl vairāki stāvi, un iepriekš neapbūvētās teritorijas pārtop lielos dzīvokļu, viesnīcu un veikalu kvartālos.
Ekonomists Klints Acopardi-Floress publiski paudis, ka viņam nav lielu bažu par supermārketu paplašināšanos, jo pēc tiem ir pieprasījums.
Starptautiskā Valūtas fonda prognozes liecina, ka Malta nākamo piecu gadu laikā būs viena no straujāk augošajām eirozonas ekonomikām, un arī nesenais kompānijas Ernst&Young pētījums rāda, ka pārliecība par uzņēmējdarbības attīstību ir augstā līmenī. Tāpēc bažām par Maltas ekonomikas pārkaršanu ekonomists K. Acopardi-Floress neredz pamatu.
Virs Eiropas vidējā līmeņa
Maltas augstākās klases viesnīcu vestibilos var redzēt nevien krāsainos šortos un etnomotīvu tērpos ģērbušos tūristus, bet arī ļoti lietišķa izskata investorus, kuri vakarā, atverot smalkas kokvilnas krekla augšējo pogu, pēc darījuma sarunām relaksējas ar kokteili daudznacionālās viesībās.
Lai arī Malta pagaidām nav kļuvusi gluži par tādu investoru iecienītu vietu kā Dubaija vai Honkonga, pēdējo gadu straujās ekonomiskās pārmaiņas šai Vidusjūras salu valstij arvien vairāk piesaista dažādu investoru interesi.
Maltas uzņēmumu pārstāvji ir vieni no optimistiskākajiem Eiropas Savienībā (ES). Par to liecina nesenais Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojums. Šajā ziņojumā uzsvērti spēcīgi Maltas uzņēmumu rādītāji investīciju, tirdzniecības un inovāciju jomās, vienlaikus norādot uz šajā Vidusjūras salu valstī pastāvošajiem izaicinājumiem, to vidū kvalificētu darbinieku trūkumu un augstajām energoresursu izmaksām.
EIB secina, ka vairāk nekā trešdaļa (37%) Maltas uzņēmumu tuvākajā laikā cer uz investīciju pieaugumu – tas ir vairāk nekā deviņas reizes virs ES vidējā rādītāja (4%). Vairāk nekā puse (52%) uzņēmumu pārstāvju ir norādījuši, ka investīcijas tiek vērstas uz ražošanas jaudas paplašināšanu, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES (26%).
Starptautiskajā tirdzniecībā Maltas uzņēmumi apsteidz daudzu citu Eiropas valstu pārstāvjus – nelielajā salu valstī gandrīz četras piektdaļas (79%) uzņēmumu nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību (ES vidēji – 66%).
Tad, kad Maltā darbību beidz kāds ilgi pastāvējis, paaudžu paaudzēs pārmantots uzņēmums, kas vairs netur līdzi modernizācijai un tehnoloģiju progresam, sociālos tīklus pāršalc sentimentālas vēstis par to, ka izzūd ierastie uzņēmumi un ka Maltā «visu» pārņem roboti un augstceltnes. Visu gluži ne – vēl daudzviet var redzēt pie letes saimniekojam sirmgalvjus, kuri, kanārijputniņam būrī čivinot, aši salabo pulksteņa siksniņu un uz papīra ar roku, skaitīkļiem vai uz kalkulatora aprēķina pirkuma summu, savukārt viņu atvases viedtālrunī noskenē svītrkodu un jaunākam pircējam piedāvā pasūtīt trūkstošās preces alternatīvu un pieņem e-maksājumu.
Arī EIB pētījumā secināts, ka vairāk nekā trešdaļa (35%) Maltas uzņēmumu pārstāvju norādījuši, ka ir ieviesuši iekšējas inovācijas, kas ir ievērojami vairāk, salīdzinot šo rādītāju (21%) ES kopumā.
Maltas uzņēmumos novērota laba progresīvo digitālo tehnoloģiju ieviešana – aptuveni divas piektdaļas (41%) ziņo, ka sistemātiski izmanto mākslīgo intelektu. Vienlaikus Maltā patlaban būtisks šķērslis investīciju pieaugumam ir kvalificētu darbinieku trūkums – to EIB pētījumā norādījuši 76% respondentu, un tas ir ievērojami vairāk nekā ES vidējais rādītājs (52%). Vēl vairāk – 84% – respondentu akcentēja augstās energoresursu izmaksas, un aptuveni 75% – neziņu par nākotni. Ziņojumā arī norādīts, ka pieaug sieviešu pārstāvība vadošajos amatos – aptuveni trešdaļā uzņēmumu augstākajā vadībā sievietes veido vismaz 40%, kas ir par aptuveni 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn.
Maltas ikdienā redzams, ka jaunā paaudze dzimumu līdztiesību uztver kā normu, savukārt vecāka gadagājuma vīrieši – ne. Viņi sarunās par tehniskām, praktiskām lietām nereti vispirms vēršas pie vīrieša un ir pārsteigti, ja dāma pārzina būvniecības lietas, automašīnas detaļas vai ēkas cauruļu un vadu sistēmas. Tāpat arī vecākajai paaudzei ir ierasts, ka lēmumu pieņēmēji un atbildīgie tradicionāli ir vīrieši.
Ne viss iet gludi
Maltā ir izteikti augsta vēlētāju aktivitāte un klasiski par vēlētāju balsīm konkurē ir divas lielās partijas – pie varas ilgāku laiku esošie leiboristi un pašlaik opozīcijā esošie nacionālisti. Tieši nacionālisti savu zīmolu nesen ir restartējuši, ievēlot par līderi aktīvu un fotogēnisku jauno politiķi Aleksu Bordžu. Nākamajās vēlēšanās maltiešiem būs jāizšķiras, vai turpināt leiboristu iesākto valsts attīstību, kas prasa arī viesstrādnieku piesaisti no valstīm, kuras atrodas ārpus ES, vai arī mainīt ieceļotāju uzņemšanas kursu, kā to iesaka nacionālisti.
Lielais ieceļotāju skaits senāk salīdzinoši mierīgajā Maltā ienes kultūru daudzveidību, neierastus svētkus, jaunas garšas un nedaudz arī dažādus riskus. «Senāk es mierīgi varēju neslēgt ciet savas mājas durvis, mūsdienās – vairs ne,» sūkstās vecākās paaudzes kaimiņiene, piebilstot, ka tagad pie viņas durvīm drošībai ir ierīkota videokamera.
Maltā ikdienā joprojām var justies salīdzinoši droši, tomēr dažādu noziegumu gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā arī šeit netrūkst.
Reizēm cieš arī uzņēmumi. Piemēram, kāds hakeris bija nozadzis Maltas uzņēmuma domēnu un mēģināja to pārdot tālāk tirgū par 70 tūkstošiem eiro. Policija izsekoja hakeri līdz viņa dzīvesvietai Gziras pilsētā, kur dzīvoklī bija iekārtota pamatīga informācijas tehnoloģiju centrāle. Tāpat uz mobilo tālruni var saņemt dažādas krāpnieku īsziņas, tāpēc maltieši ir ļoti uzmanīgi, atbildot zvanītājam no tāda numura, kam nav vietējais tālruņa kods.
Dažādo mentalitāšu un dzīves pieredžu mikslis liek pielāgoties arī izglītības jomā – tiek daudz domāts, piemēram, par to, kā veiksmīgāk integrēt vietējā sabiedrībā viesstrādnieku bērnus, lai veicinātu viņu piederības apziņu Maltai.
Empātija un savstarpēja cieņa šeit tiek izteikti veicināta arī ikdienas dzīvē. Dzerot kafiju, ir nācies dzirdēt sarunu starp sociālajiem darbiniekiem, kuru darba dienas plānā ir apsekot demences pacientes māsu, lai palīdzētu viņai psiholoģiski pieņemt jauno realitāti un vienlaikus saglabāt aktīvu dzīvesveidu, tāpēc tiks piešķirti kuponi uz krēslu jogas nodarbībām. Savukārt kādam skolniekam, kuram dzīve neierastā valstī pastiprinājusi uzmanības deficīta sindromu, skolas laikā tiek piešķirts pastāvīgs asistents, kurš viņu motivēs mācīties.
Tikmēr septiņi Malta cietuma ieslodzītie 2025. gadā pirmo reizi vēsturē apsardzes pavadībā devās uz Vatikānu, lai piedalītos Romas pāvesta Leona rīkotajā pasākumā cietumniekiem. Cietumu administrācija cer, ka šis bezprecedenta brauciens palīdzēs ieslodzītajiem viņu rehabilitācijas ceļā, īstenojot cerības žestu, ko veicināja Katoļu baznīcas 2025. gada Svētais gads. Braucienu organizēja Maltas vēstnieks pie Svētā Krēsla Franks Zamits, kurš uzskata, ka šāda rīcība atspoguļo līdzcietību, cieņu un cerību, parādot, ka ikviens cilvēks ir pelnījis iespēju garīgai atjaunotnei.
Nesenajā 2025. gada adventes laikā gan vietējo maltiešu, gan viesstrādnieku bērni, Ziemassvētku svīteros tērpušies, apmeklēja jaunatklāto vilcienu modelīšu izstādi, ko savā bērnības mājā ierīkojis viens no Maltas mazumtirdzniecības slavenākajiem uzņēmējiem, kurš tagad ir pensionējies – Viktors Greks. Pēc daudziem gadiem lielajā biznesā viņš nodevies sirdslietai un Ziemassvētku rotām izdekorētās villas garāžā savām rokām izveidojis minidzelzceļa ciematiņu.
Nesen TV kanālā Deutsche Welle arī tika rādīts sižets par to, ka maltiešiem ļoti patīk ķimerēties ar savām rokām garāžā, atjaunojot senas automašīnas vai – kā uzņēmēja Greka gadījumā – būvējot vilcieniņus.
Atminos sociālo darbinieču teikto kafejnīcā – cilvēkam vajag hobiju, tad ir lielākas iespējas izvairīties no nomāktības un pat depresijas. Vietējais Laimes indekss liecina, ka 2025. gadā 72% maltiešu jutās laimīgi, bet vēl laimīgāki ir gozitāņi (82,8%).