Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) atzīst, ka atšķirībā, piemēram, no skandalozā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem Dolgova paustais nav traktējams kā amatpersonas subjektīvais viedoklis un ir Krievijas oficiālā nostāja. Tomēr ĀM nekādā veidā uz šo paziņojumu nereaģēs, jo "neesot vērts piesārņot publisko telpu".
Lai gan kontekstā ar Ukrainā notiekošo šāda veida paziņojumi izklausās biedējoši, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors un politologs Kārlis Daukšts atgādina, ka šādi Krievijas paziņojumi nav nekas jauns, jo kaimiņvalsts tā dēvēto tautiešu politiku jau kopš 2006. gada izmanto kā savas propagandas ieroci un ar līdzīgiem paziņojumiem nāk klajā ik pa laikam.
Pašreizējos izteikumus Kudors saista gan ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, gan Latvijas aktīvo pozīciju Ukrainas jautājumā - šādi paziņojumi ir savdabīgs lielās kaimiņvalsts sods par mūsu nostāju un atbalstu Ukrainai. Krievijas mērķis esot Latviju starptautiski padarīt par slikto piemēru cilvēktiesību jomā, lai tad, kad Krievijai tiek pārmests par demokrātisko brīvību apspiešanu, tā kā pretargumentus varētu minēt Latvijas "slikto praksi".
Arī Daukšts piekrīt ĀM nostājai, norādot, ka Latvijai nekā īpaši reaģēt uz šādiem Krievijas paziņojumiem nevajag, jo tāds ir to mērķis - sēt bažas un satraukumu sabiedrībā un pētīt reakciju.