Taču arodbiedrība paliek pie sava - pieaugumam jābūt lielākam, īpaši uz vidējā darba samaksas fona valstī. Tikmēr par pašu streiku nozarē vienota viedokļa nav, otrdien lasāms avīzē Diena.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir gandarīts - pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem izdevies pārliecināt valdību piešķirt papildu desmit miljonus eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Līdz ar to droši var teikt, ka kaut nedaudz, bet no 1. janvāra mediķu atalgojums pieaugs. Konkrētāk patlaban runāt ir grūti, jo pašā ministrijā līdz galam skaidrības nav. Tā arodbiedrībai piedāvājusi izvērtēt trīs iespējamos variantus. Kā Dienai pastāstīja VM pārstāve Iveta Ciganova, pirmais modelis paredz procentuāli vienādu algu pieaugumu visiem nozarē strādājošajiem. Tas nozīmē, ka algas pieaugums būtu arī tiem speciālistiem, kuri šobrīd saņem lielākas algas nekā pārējie. Otrais modelis paredz, ka visiem nozarē strādājošajiem algas tiktu palielinātas par vienādu summu. Savukārt trešajā variantā lielākie ieguvēji būtu zemāk atalgotie darbinieki - tie saņemtu procentuāli lielāku darba samaksas pieaugumu, bet labāk atalgotie speciālisti - mazāku. Ko tas reāli nozīmētu naudas izteiksmē, ministrijā neatklāj. Tas būs atkarīgs no tā, kuru modeli akceptēs arodbiedrība.
Tikmēr arodbiedrībai nešķiet apmierinošs neviens no ministrijas piedāvājumiem. LVSADA vadītājs Valdis Keris pirms sarunām ar ministriju nevēlējās detalizēti piedāvājumus apspriest, bet piebilda, ka tas atalgojumu palielinātu vien par 3 %. Savukārt arodbiedrība uzstāj - pieaugumam jābūt vismaz 10 %, un tam nepieciešami 22 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka šī un nākamā gada laikā vidējā darba samaksa valstī kopā pieaugs par 10,5 %, atzīmē Keris, bet tajā pašā laikā šogad mediķiem atalgojums pieauga tikai minimālās darba samaksas ietvaros. Tas nozīmē, ka gan ārstu, gan māsu atalgojums pret vidējo tautsaimniecībā tikai turpinās slīdēt uz leju un veicinās profesionāļu aizplūšanu no valsts.
Neskatoties uz to, ka nemitīgi tiek atkārtots, ka budžeta iespējas ir izsmeltas, V. Keris uzskata - vajadzīgo naudu ir iespējams atrast. Kā variantu viņš piedāvā samazināt finansējumu, kas domāts slimību profilakses pasākumiem. Proti, ministrijā iecerēts projekts, kurš paredz Eiropas fondu līdzekļu izlietošanu profilaksei - 55 miljonus eiro -, no kuriem valsts finansējums ir 8,3 miljoni eiro. Izpētot plānoto finansējumu un projekta saturu, arodbiedrības vadītājs secinājis, ka tur ir arī «apšaubāmas lietas». Piemēram, minēts, ka publiskajā iepirkumā cilvēkresursu izmaksas nepārsniedz 80 eiro par cilvēkstundu. Šādas summas radot sašutumu. Pēc viņa domām projekta apjomu var samazināt uz pusi, līdz ar to valsts budžetā ietaupot aptuveni četrus miljonus eiro.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 24.novembra, avīzē Diena!