Meņģelsone: ar premjeru esam vienisprātis, ka situācija jāuzlabo

Kad premjers Krišjānis Kariņš valdības sēdē, apspriežot budžeta projektu, jums norādīja "reformas vispirms, nauda pēc tam", jūs bijāt gatava šim Kariņa uzstādījumam kā atbildei uz finanšu pieprasījumu veselības aprūpei? Pirms tam jūs bijāt paudusi lielu optimismu par vairāk nekā 300 miljoniem eiro nozarei, reāli iedalīti ir 87 miljoni, atšķirība ir dramatiski liela. Tas Kariņa uzstādījums sakrita ar iepriekš koalīcijā un ar premjeru apspriesto vai nāca no skaidrām debesīm?

Pirmām kārtām par to, ka ir jāefektivizē un jāuzlabo [nozare], mēs bijām runājuši jau pašā sākumā, tur nav nekādu pārsteigumu, tas ir tikai pareizi un normāli. Bet pamatā jau tās valdības sēdes būtība bija, ka – jā, protams, mans uzdevums ir pateikt, kā mums šobrīd pietrūkst, un mums pietrūkst bērniem, mums pietrūkst onkoloģijai, mums pietrūkst ģimenes ārstiem, mums pietrūkst zālēm un mēs to zinām līdz katram ciparam aiz komata, bet – tā kā valdības deklarācijā vienojās par 12% [no budžeta kopīgajiem izdevumiem atvēlēt veselībai] un tā kā tas nav sasniegts, bija svarīgi protokolā pirms budžeta pieņemšanas nofiksēt, ka šie 12% ir atskaites punkts. Un tāpēc premjera piedāvājums pie budžeta apstiprināšanas bija tāds, ka, pārskatot šī gada laikā visas tālākās budžeta neizpildes vai tās iespējas, kas paliek pāri, to [lēmumu par šī finansējuma sadali] liek uz valdības sēdi. Un man bija svarīgi, lai veselība ir prioritāte pie šīm te pārdalēm – ar domu un ar mērķi, ka kopējais gada finansējums veselībai ir šie 12%. Un par to mēs arī vienojāmies.

Tad jūs paļaujaties, ka tēma par budžeta palielinājumu veselībai vēl nav beigusies?

Jā, jā!

Jums ir skaidrs, kādi ir premjera nosacījumi, lai pie šīs tēmas atgrieztos? Gan no tā, kas publiskajā telpā izskan no premjera un finanšu ministra, gan tiem priekšlikumiem, ar kuriem jūs jau esat nākusi, rodas priekšstats, ka primāri no jums tiek gaidīta veselības aprūpes sistēmas finansējuma modeļa maiņa. Tā ir?