Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Ministri: Rail Baltica līguma parakstīšana ir vēsturisks notikums

Projekts Rail Baltica ir vēsturisks un tam jābūt veiksmīgam, lai arī skaidrs, ka būs jārisina problēmas, kas tā realizācijas gaitā varētu rasties, šodien Rīgā, piedaloties Rail Baltica kopuzņēmuma dibināšanas līguma parakstīšanā, atzina Baltijas valstu transporta nozares ministri.Viņi bija vienoti nostājā, ka līguma parakstīšana ir īpaši būtiska, vērtējot to no šodienas ģeopolitiskā viedokļa.

Vienlaikus projekts pavēršot jaunas iespējas transporta un tranzīta nozarē. Tāpat ministri norādīja, ka līguma parakstīšana ir tikai viens no soļiem un tālāk jādomā gan par veiksmīgu Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti 85% apmērā, gan ātru kopuzņēmuma komandas izveidošanu un kopējo Baltijas valstu ministriju sadarbību projekta realizācijā.Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) pauda gandarījumu, ka pēc garajām diskusijām valstīm izdevies nonākt pie vienota viedokļa, un šis būšot viens no pirmajiem Baltijas infrastruktūru savienojuma elementiem.Igaunijas nozares ministre Urve Palo savukārt skaidroja, ka līdz ar līguma parakstīšanu nekas nav beidzies un tālāk jādomā par ātru komandas veidošanu, pieteikuma gatavošanu Eiropas Savienībai par līdzfinansējuma saņemšanu. Viņa izteica cerību, ka pēc desmit gadiem varētu tikties, izmantojot nevis lidmašīnas, bet gan komfortabla vilciena iespējas.Arī Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs norādīja, ka šis ir ģeopolitiski nozīmīgs projekts visām trim Baltijas valstīm.Matīss uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitikas aktualitātes, jādomā par jaunām kravu plūsmām un šis Rail Baltica projekts nākot tieši laikā, jo nākotnē varēs nodrošināt jaunas loģistikas iespējas. Tāpat viņš skaidroja, ka projekta 1,5 miljardi eiro paliks Latvijā - gan pašā infrastruktūrā, gan nodrošinot darbu tā realizētājiem.Svinīgā pasākuma izskaņā Baltijas valstu ministri noraidīja jebkādas šaubas par Rail Baltica projekta realizāciju un uzsvēra, ka tic šī projekta realizācijai un veiksmei un ka Baltijas valstis spēs izpildīt visus kritērijus, lai projekts saņemtu Eiropas finansējumu.Pirms līguma parakstīšanas projektu prezentēja Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Aleksandroviča, kura norādīja, ka patlaban noris darbs pie trases precīza novietojuma un tehnisko parametru izstrādes. Pabeigt projektu plānots 2025.gadā, un jau 2030.gadā plānots gadā pārvadāt piecus miljonus pasažieru un 13 miljonus tonnu kravu. Tāpat tika uzsvērts, ka līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 milimetrus platas sliedes.Kā ziņots, jau augustā Baltijas valstu premjerministri - Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Butkevičs un Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) - izteica politisku atbalstu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijai, simboliski šo projektu salīdzinot ar Baltijas ceļu.Premjeri solīja, ka līgums par kopuzņēmuma izveidi tiks parakstīts oktobrī. Lai arī projekta realizācija vairākkārt ieilgusi, premjeri apliecināja, ka paspēs iesniegt finansējuma pieteikumu Eiropas Komisijā nākamā gada sākumā.Uzņēmumu reģistrs 15.oktobrī ierakstījis komercreģistrā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kas dibināta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica izveidei, biznesa portālu Nozare.lv informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.Jaundibinātais uzņēmums ir 100% valstij piederoša sabiedrība ar pamatkapitālu 680 000 eiro. Uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja būs Satiksmes ministrija._Eiropas dzelzceļa līnijas _kļūs par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot kopuzņēmumā 650 000 eiro un tādējādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijai un Lietuvai 33,33% apmērā.Par jaundibinātā uzņēmuma vienīgo valdes locekli iecelts Dins Merirands, kurš ir arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks.Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas