Krīžu seku novēršanā iesaistītajiem pašvaldību darbiniekiem nav nekādu individuālo aizsardzības līdzekļu – ne gāzmasku, ne bruņuvestu, ne ķiveru. Nav arī finansējuma un skaidrības par apjomiem, ne arī – kur tos iegādāties, uzglabāt un kas par to atbildēs.
Nav vienotas sistēmas
Šobrīd valsts pašvaldībām nepiedāvā neko no tās materiālajām rezervēm, bet Civilās aizsardzības (CA) likums paredz, ka vietvarām tas ir pienākums, kas jārealizē sava budžeta ietvaros. Pašvaldību finansējums ir ļoti ierobežots, tāpēc jautājumu, ko tās var šādos apstākļos brīvprātīgi iegādāties, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē uzdeva Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Patlaban pašvaldības aizsardzības līdzekļus komplektē, ņemot vērā reālos apdraudējumus tās teritorijā, piemēram, iegādājas laivas plūdu gadījumos. Militārais apdraudējums līdz šim nebija to rūpju lokā. Vietvaru aptauja liecina – priekšroka būtu dodama gāzmaskām un respiratoriem.
A. Salmiņš neslēpa bažas, ka ne valsts, ne pašvaldības nav gatavas šo jautājumu sistēmiski risināt, tāpēc rosināja pie tā ķerties daudz nopietnāk, tostarp nosakot, cik liels finansējums no abām pusēm tam jāatvēl.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00