"Jums par to spriest daudz vai maz, labi vai slikti, pareizi vai nepareizi," īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien uzsvēra Druviete, kura izglītības un zinātnes ministres amatā stājās šī gada 22. janvārī. Darbus ministres komanda plānoja tā, lai, kā pati saka, aizpildītu "baltos plankumus", kuri bija radušies iepriekšējos ministrijas darbības gados, nodrošinātu saistības profesionālo organizāciju priekšā un attīstītu visas piecas ministrijas pārziņā esošās jomas.
"Manas prioritātes bija harmoniska attīstība visās piecās jomās, pēctecība, neatliekamu uzdevumu risināšana un skaidrs priekšstats par to, ko mēs gribam sasniegt," sacīja Druviete, piebilstot, ka izglītības un zinātnes jomā nav iespējams noteikt vienu prioritāti, jo visas esot vienlīdz būtiskas.
"Ja nākamajā pirmdienā valdība pieņems mūsu izstrādāto koncepciju par augstākās izglītības akreditācijas aģentūras izveidi, ticiet vai neticiet, mēs būsim izpildījuši vai vismaz līdz fināla fāzei nodrošinājuši visu valdības deklārācija paredzēto uzdevumu izpildi," uzsvēra Druviete.
Viena no galvenajām ministrijas paveiktajām lietām, ar ko Druviete lepojas ir – dokumenta izstrāde, kurā, esot ļoti skaidra vīzija par to, kā Latvijas izglītības sistēma attīstīsies līdz 2020. gadam. Un jau līdz 2018. gadam IZM esot jāpasniedz dāvana valstij – jānodrošina mūsdienīgs aktualizēts 21.gs. prasībām un "mūsu labajām tradīcijām" atbilstīgs izglītības saturs, sacīja ministre.
Kā vienu no galvenajām paveiktajiem darbiem Druviete min pedagogu algu jautājuma sakārošanu. Starta punkts esot bijis sarežģīts - iepriekšējo ministru darbības laikā radies iztrūkums finansējumā, kurš bija nepieciešams pedagogu algām, taču kopīgiem spēkiem IZM atradusi iespēju nodrošināt nepieciešamos 6 miljonus. Tā rezultātā skolotāji šogad saņem lielāku algu nekā pērn, lai gan ministre atzīst - joprojām tas nav pietiekoši. Jaunajam ministram būs nepieciešami 36 miljoni, lai paaugstinātu algas par desmito daļu.
"Un pats galvenais, mēs virzamies uz obligātas vidējās izglītības atjaunošanu," sacīja ministre. Viņasprāt, tā ir vēl viena dāvana, kuru IZM varētu sniegt Latvijai.
Druviete ir pārliecināta, ka, pateicoties IZM līdzšinējam darbam pie augstskolu finansēšanas sistēmas sadarbībā ar Pasaules Banku (PB), Latvija virzās uz pilnībā valsts apmaksātu augstāko izglītību. Viņasprāt, vismaz 40% iedzīvotāju būtu nepieciešama augstākā izglītība, lai neatpaliktu no kaimiņvalstīm.
Kā svarīgu ministre atzīmē arī Murjāņu sporta internātskolas vadības problēmas atrisināšanu.
Savukārt, runājot par konkrētiem darbiem nākamajai ministrei, Druviete min nepieciešamību pabeigt darbu pie pedagogu darbu samaksu modeļa. Tāpat arī citās jomās esot izstrādāti ļoti skaidri plāni un dokumenti, kas norāda kā jātupina izglītības un zinātnes jomas attīstība.
Pats svarīgākais Druvietei šķiet izglītības saturs, pie kura plānots strādāt arī turpmāk – viņa turpinās darbu nozarē, jo darbs ministrijā ir parādijās jautājumus, kuru nepieciešams sakārtot un viņa redz kā būtu turpmāk jāatīsta izglītības un zinātnes sfēra.
"Nav svarīgi kādā kapacitātē mēs šo darbu veicam, svarīga ir ideju mijiedarbība un koleģiālā sadarbība," skaidro Druviete, solot, ka arī turpmāk dos ieguldījumu izglītības sistēmā gan kā pasniedzēja, gan pētniece.
Jautāta, vai viņai šķiet, ka varētu kādreiz atgriezties šajā amatā, Druviete atbild, ka pagaidām ir pāragri par to runāt
"Es tiešām novēlu labu veiksmi nākamajam ministram, jo izglītības sistēma ir pamatu pamats. Lai Seiles kundzei veicas, lai viņai ir gudri padomnieki, lai pēc iespējas ātrāk izdodas apgūt visu plašo Izglītības un zinātnes darbības spektru, un godam novadīt Latvijas prezidentūru Eiropas padomē," sacīja Druviete.