Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izvirzījusi četras prasības pedagogu, akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojuma palielināšanai, tostarp izstrādāt visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu, līdz tiek sasniegts atalgojums kā vidējais Eiropas Savienībā, sacīts vēstulē politiķiem. Tāpat LIZDA valde uztur prasību sākt darbu pie pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveides, novēršot esošās neadekvātās darba samaksas atšķirības.IZM arī atgādina, ka šā gada septembrī, strādājot pie Ministru prezidenta, LIZDA un arodbiedrības Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) memoranda par sadarbību pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošanā, jau iezīmēja turpmākās darbības pedagogu darba samaksas sistēmas uzlabošanai. No nākamā gada 1.septembra vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem ar darba stāžu virs 10 gadiem algu cels līdz 420 eiro (295 latiem), ar darba stāžu 5-10 gadiem 410 eiro (288 latiem) ar darba stāžu līdz 5 gadiem 400 eiro (281 lats).LIZDA prasība ir arī koncepcijā "Par izdienas pensiju piešķiršanu" iekļaut sporta skolotājus, speciālās izglītības skolotājus, pirmsskolas izglītības skolotājus.Šajā jautājumā ministrija atsaucas uz tā saucamo pedagogu motivācijas programmu, kurā paredzēta izdienas pensijas piešķiršana atsevišķām pedagogu grupām no 2015.gada 1.janvāra. Ministrija plānojusi ik gadu izdienas pensiju no 58 gadu vecuma piešķirt vidēji 50 pedagogiem.Tāpat, lai aktualizētu izdienas pensiju jautājumu, IZM jau ir vērsusies gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā, tostarp arī nosūtījusi vēstuli, paužot ministrijas redzējumu par izdienas pensiju piešķiršanu sporta pedagogiem, pirmsskolas izglītības un speciālās izglītības pedagogiem.Ministrija arī akcentē, ka, izstrādājot savu pieprasījumu 2015.gada budžetam, galvenās prioritātes joprojām būs pedagogu algu paaugstināšana, kā arī panākt, ka, pieņemot 2015.gada budžetu, valdība ievēro Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.Likumi paredz, ka Saeimai, iesniedzot gadskārtējo budžetu, jānodrošina Zinātniskajai darbībai ikgadējs finansējuma pieaugums ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums sasniedz vismaz 1% no IKP, savukārt studijām valsts dibinātās augstskolā, ikgadējs finansējuma pieaugums jāparedz ne mazāks par 0,25% no IKP, līdz tas sasniedz vismaz 2% no IKP."Nākamā gada laikā man, ministrijai un sabiedrībai kopumā ir jāpanāk, ka izglītība ir valdības pirmā prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jo, ja mēs nopietni nepievērsīsimies izglītības jautājumiem jau šodien, tad nākotnē Latvijai nebūs vajadzīgi nedz jauni autoceļi, nedz eiro, nedz nodokļu politika. Bez nopietnām investīcijām izglītībā, nav iespējama valsts nākotne," saka zinātnes ministrs.Kā ziņots, LIZDA valde uztur prasību līdz 2014.gada 1.februārim parakstīt sadarbības memorandu par akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu 2015.-2016.gadā. Arodbiedrība arī lūdza sniegt informāciju par ministrijas tuvākajiem plāniem pedagogu atalgojuma sistēmas turpmākajā attīstībā un sociālo partneru iesaisti.LIZDA valde uzskata, ka sadarbībā ar IZM nav panākts vēlamais finansējuma pieaugums izglītības un zinātnes nozarēm valsts budžetā un vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstināšana no 2014.gada 1.septembra 310 latu apmērā.Tāpat neesot izstrādāts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks nākamajiem trim gadiem, lauku mazo skolu atbalsta programma, kā arī nav parakstīts sadarbības memorands par akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu. Arodbiedrība pauž neapmierinātību arī par to, ka nav nodrošināts bāzes finansējuma ikgadējais pieaugums zinātnei 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un augstākajai izglītībai 0,25% no IKP.Lai arī ir panākts pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielinājums par 5% no 2014.gada 1.septembra, budžeta studiju vietu minimālo izmaksu palielinājums augstākajā izglītībā un minimāli palielināts bāzes finansējums zinātnei, LIZDA valde akcentē, ka 2014.gada valsts budžetā apstiprinātais finansējums izglītībai un zinātnei joprojām ir nepietiekams.Prasību neizpildes gadījumā arodbiedrība būtu gatava streikot, taču tas ir galējais līdzeklis, ja nebūs pozitīvas virzības šo jautājumu risināšanā.Kā ziņots, LIZDA padome oktobra vidū vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirzīja prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.Savukārt 24.oktobrī piketā pie Saeimas bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu.
Par pedagogu algu pieaugumu sola runāt pēc jaunā finansēšanas modeļa izstrādes
Viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada galvenajiem uzdevumiem būs izglītības finansēšanas sistēmas pilnveide vai jauna modeļa izstrāde, aģentūrai LETA pavēstīja izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.Līdz ar to konkrēti un konsekventi plānot pedagogu algu pieaugumu nākamajiem gadiem varēs, kad būs skaidrs jaunais finansēšanas modelis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.