LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sociālo mediju ierakstā uzsvēra, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu.
Vanaga uzsvēra arī nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.
LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.
Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.
Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs saredz sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.