Latvijā ir aptuveni 160 profesionālās ievirzes skolu, kurās mūziku, mākslu un dejas apgūst vairāk nekā 20 000 audzēkņu. Šobrīd tās jūtas atstātas pabērna lomā, kam tiek tas, kas paliek pāri no kopējā izglītības jomas kopgalda. Un šo sajūtu vēl jo vairāk pastiprina tas, ka atšķirībā no vispārējās izglītības iestādēm šo skolu pedagogiem netika piešķirta kompensācija par papildu izdevumiem attālinātajā mācību procesā.
Neatbalsta priekšlikumu
Kultūras ministrija (KM) norāda, ka iestājas par vienlīdzības principa nodrošināšanu visiem, tostarp profesionālās ievirzes pedagogiem, kuri tika iesaistīti attālinātā mācību procesa nodrošināšanā, un vērsusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzmanību šim faktam Ministru kabineta rīkojuma Par finansējuma sadalījumu atbalsta sniegšanai attālinātā mācību procesa nodrošināšanai vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu, un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem izstrādes gaitā. Diemžēl KM priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu netika ņemti vērā un rīkojuma izstrādātāji (IZM) pauda nostāju, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīgi iegūstama līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, taču ne kā patstāvīga izglītība. Vienlaikus KM aprāda, ka šim mērķim tās budžetā šogad līdzekļu nav.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver: lai gan pērn, kad Saeimā tika atvērts tā saucamais Covid-19 likums, šāds ierosinājums bija – piešķirt kopumā ap 140 000 eiro profesionālās ievirzes skolu pedagogu kompensācijām –, tas nav saņēmis politiķu atbalstu. Taču LIZDA joprojām šis jautājums ir darba kārtībā, un ir sagatavota atkārtota vēstule, aktualizējot lūgumu piešķirt minēto summu. "Nav pieļaujams, ka daļa pedagogu tiek apdalīta. Ja uzreiz nav iespējams to izdarīt, neviens neliedz kompensēt vēlāk," teic LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Balstās uz entuziasmu
Šo skolu pedagogi vērš uzmanību uz palielināto darba apjomu, ko prasa attālinātais mācību process. Atšķirībā no vispārizglītojošo skolu kolēģiem, viņiem nav pieejami tādi lieliski resursi kā Uzdevumi.lv, Soma.lv un kur nu vēl Tava klase. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), kura pārziņā ir profesionālās kultūrizglītības jomas koordinēšana un vadīšana, mājaslapā pieejams vien digitāls mācīblīdzeklis solfedžo pasniegšanai. "Kur tad ir pārējie mācību priekšmeti?" retoriski vaicā Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktore Dace Čodera.
Viņa uzsver, ka šodien kultūrizglītība šajā pakāpē balstās uz profesionālu pedagogu entuziasmu, kas robežojas ar altruismu, izstrādājot uzdevumus, ņemot vērā bērniem mājās pieejamos materiālus un citus resursus, veidojot digitalizētus mācību materiālus, individuāli komunicējot ar katru audzēkni. "Tas ir liels un naudas izteiksmē nenovērtēts pedagogu autordarbs, kas tiek īstenots, ieguldot lielus personiskos līdzekļus. Arī tas, ka tika samazināts mācību satura apjoms mazākajās klasēs pat uz pusi, bet vecākajās – par aptuveni 10%, nesamazināja darba apjomu," norāda skolas direktore.
Turklāt mūzikas un mākslas skolas pedagogiem jārēķinās ar to, ka vispirms skolēnam ik dienu jātiek galā ar vispārizglītojošās skolas mācību priekšmetiem. Nereti tikai vēlu vakarā vai arī tikai brīvdienās viņiem izdodas atlicināt laiku mūzikai vai mākslai. Vēl grūtāk noorganizēt mācību procesu ir tad, ja kāda no vispārizglītojošajām skolām pāriet uz divu maiņu sistēmu.
Tā vietā, lai šajos sarežģītajos apstākļos saņemtu atbalstu, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija profesionālās ievirzes izglītību aizmirst vai pat ignorē. "Visas puses mūs noklausās, bet nekas nemainās. Tāda sajūta, ka cer – viss atrisināsies pats no sevis. Ar tādu nostāju – kultūrizglītībā taču viss ir kārtībā," atzīst D. Čodera, piebilstot, ka tad, kad ir izdevīgi, šīs skolas ir abu ministriju kalps, kad ne, tad tikai pašvaldības.
Daudzi nezināmie
Ar bažām tiek gaidītas arī izglītības programmu satura un apjoma izmaiņas (pārejot uz pilnībā astoņu gadu apmācību visās programmās), kam jāstājas spēkā šā gada 1. septembrī, bet programmām jābūt licencētam jau no šā gada janvāra. Kas un kā notiks, nav zināms, jo nekādas informācijas par to nav, nav arī skaidrs, vai tiks ņemti vērā pērn diskusijās izteiktie argumenti un priekšlikumi.
Papildu spriedzi rada arī gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma. "Dundagas novads tiks pievienots Talsu novadam. Kā mainīsies Dundagas Mākslas un mūzikas skolas organizācija izglītības un saimnieciskajā jomā, uz to atbilde no Dundagas novada un Talsu novada pašvaldībām ir viena – mēs to nezinām," nopūšas D. Čodera.
Olaines Mūzikas un mākslas skolas direktors Viesturs Lazdiņš norāda, ka daudz kas atkarīgs no pašvaldības un tās ieinteresētības. Tas ir būtiski laikā, kad valda liela neziņa un nenoteiktība. Runājot par gaidāmo izglītības satura reformu, varot teikt tikai vienu – grābstīšanās. Pirms plānot izmaiņas, tomēr būtu vispirms jātiek skaidrībā, vai tam ir pietiekami resursi. Arī visām skolām noteikt vienādas prasības izglītības programmu nodrošinājumā nebūs prāta darbs. "Jāļauj skolu direktoriem rīkoties, ņemot vērā skolas iespējas, tostarp ar pedagogu nodrošinājumu, kas ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Mūsu skolā divu gadu laikā no darba aizgājuši seši jaunie pedagogi, jo viņus neapmierina lielais darba apjoms, kas jāveic par mazu samaksu," teic V. Lazdiņš.