Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzskata, ka attieksme pret korupciju mainās ļoti lēni, taču novērots, ka iedzīvotāju attieksme tieši pret KNAB ir palikusi pozitīvāka.
Pētījumā skaidri atklājas viedoklis, ka korupcija ir līdzeklis, ko izmanto konkurentu apsteigšanai, - to norādījuši apmēram 57%.
Pētījumā secināts, ka, ziņojot par korupcijas gadījumiem, salīdzinot ar citiem gadiem, samazinājies anonīmo iesniegumu skaits. Ja pagājušajā gadā 20,6% respondentu atklājuši, ka neziņotu nevienam par iespējamo korupcijas gadījumu, jaunākie dati liecina, ka šis skaits samazinājies līdz 15,1%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka dažādu lietu sakārtošanā galvenokārt tiek izmantoti pazīšanās sakari, kā arī simboliskas dāvanas. Šādus risinājumus izmantojuši 10-20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Koruptīvās darbības ar naudu vai vērtīgām dāvanām veikuši mazāk par 6% aptaujāto.
Vairākās jomās saistībā ar korupciju novērotas pozitīvas tendences. Piemēram, cilvēki ir vairāk gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem.
Pētījumā secināts, ka visbiežāk cilvēks, kurš gatavs izmantot kādu neoficiālu maksājumu, dāvanu vai pazīšanos, lai iegūtu sev vēlamu rezultātu, ir 25-34 gadus vecs vīrietis ar augstiem ienākumiem, vidējo izglītību un dzīvojošs Rīgā.
Kā secināts pētījumā, iedzīvotāji uzskata, ka ar korupciju visbiežāk nākas sastapties veselības aprūpes saņemšanas jomā - ārsti dod mājienu, ka bez dāvanām, kukuļdošanas situācija netiks atrisināta.
KNAB turpmāk vairāk pievērsīs uzmanību tieši uzņēmējdarbībai saistībā ar korupcijas gadījumiem.
Kā ziņots, KNAB kopā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti veica pētījumu, kas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju personisko pieredzi gan jautājumu kārtošanā dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, gan saskarsmē ar korupcijas problēmām, kā arī viņu iespējamo rīcību koruptīvās situācijās.