Kā viens no pamatojumiem administratīvi teritoriālajai reformai tiek minēti ekonomiskie ieguvumi, jo būs lielākas, spēcīgākas pašvaldības, kas varēs straujāk attīstīties. Vai ko tādu paredzat arī tālā Latvijas pierobežā?
Domāju, ka ne, jo šī kārtējā reģionālā reforma, es saprotu, nebūt nav pēdējā. Tās galvenais mērķis tomēr ir monopolizēt un koncentrēt varu savās rokās.
Tātad prevalē politiskās, nevis ekonomiskās intereses?
Politiskās intereses, jā. Man liekas, ka problēmas šobrīd tik stipri samilzušas pašvaldībās, ka drīz pēc šīs varēs veikt nākamo reformu, varbūt tad paliks vispār tikai četri lielie novadi – Zemgale, Vidzeme, Latgale, Kurzeme.
Ja tā, kāda jēga tagadējiem plāniem?
Tāpēc mēs reģionos sakām savu "nē". Īpaši valsts austrumu pierobeža. Viļakas novads, piemēram, vēsturiski piedzīvojis, ka savulaik Viļakas apriņķi ar Viļakas pilsētu iekļāva Balvu rajonā. Un mēs vēsturiski redzam, ka tajā laikā Viļaka neattīstījās.
Jo palika nomalē?
Jā, tā sanāk pašvaldības nomale. Tagad arī pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Tolaik teritorija bija ļoti liela, bet plauka vien centrālā pilsēta – Balvi. Viļaka būtībā stagnēja.
Šobrīd attīstās?
Attīstība notiek, un tāpēc mēs esam pret apvienošanos ar citu novadu, jo atkal būsim zaudētāji. Vēsture to pierāda.
Tagad ir ieplānots mūs apvienot bijušā rajona robežās – Balvi, Baltinava, Rugāji, Viļaka.
Paredzat, ka arī tagad visa centrtiece būs uz Balviem, visi pārējie paliks tādā kā pabērnu lomā?
Jā, un zaudētājs būs vienkāršais iedzīvotājs. Pašlaik iedzīvotājiem jāmēro 10–15 vai 20 kilometru līdz centram, bet pēc reformas tie būs 30–50 kilometru.
Laikam tā lielā bīstamība, ka cilvēki aizplūdīs?
Jā, esam pie Eiropas Savienības ārējās robežas, un jau šobrīd mums cilvēku skaits ir kritisks. Cilvēki izbrauc darba meklējumos gan uz ārzemēm, gan uz Latvijas lielākajām pilsētām. Domāju, ka reforma nekādā ziņā neveicinās cilvēku palikšanu uz vietas. Un prom jau parasti dodas jauni cilvēki reproduktīvā vecumā. Diemžēl pierobeža kļūst arvien tukšāka.
Varbūt tāds arī ir mērķis – izveidot no cilvēkiem brīvu zonu, lai vieglāk sargāt?
Tik un tā cilvēkam arī tur ir tiesības dzīvot un attīstīties. Es arī personīgi domāju, ka politiķu uzdevums ir vienmērīgi attīstīt valsti. Dzīvošanai un arī uzņēmējdarbībai te ir ļoti labi apstākļi. Te ir ekoloģiski ļoti tīra vide. Var nodarboties ar lauksaimniecību, tūrismu, ar jebko, ko cilvēks vēlas. Izglītība ir nodrošināta arī pierobežā. Arī lielo pilsētu tālums nav problēma – esam saraduši ar to, ka trīs stundas – un esam galvaspilsētā, stundā esam Latgales sirdī Rēzeknē. Tuvumā mums ir Igaunija, tomēr netālu ir arī Lietuva. Daudzi strādā citur, bet dzīvo Viļakas novadā, jo te jūtas labāk, negrib pavisam pārcelties.
Teicāt, ka tagad, kopš ir Viļakas novads, ir izdevies veicināt attīstību. Kā tas redzams, kā izpaužas?
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
Mērgejs Saksis
opā