IZM psihoemocionālā atbalsta pasākumus plāno sākt jūnijā, kā pirmās ieviešot supervīzijas jeb konsultācijas profesionāļiem, pedagogiem. No 28.jūnija plānots sākt bērnu un jauniešu vasaras nometnes, bet no 1.septembra realizēt psihiskās veselības veicināšanas pasākumus skolās. Atbalsta programmu plānots noslēgt decembrī. Šāds atbalsta pasākuma grafiks būs, ja Latvijā Covid-19 epidemioloģiskā situācija to pieļaus.
Znotiņš skaidroja, ka supervīziju mērķis būtu mērķtiecīgi organizēt konsultatīvu un izglītojošu atbalstu pedagogiem, kā arī organizēt atbalstu viņu profesionālās kompetences un darbības kvalitātes pilnveidošanai.
IZM ir pārliecināta, ka supervīzijas attīstīs pedagogu prasmes, nodrošinās apzinātu izaugsmes potenciālu un veidos jaunu skatījumu un iespējas, uzlabosies darba kvalitāte un attiecības ar citiem, kā arī veidosies labvēlīga izglītības vide, pozitīvi ietekmējot izglītības kvalitāti.
Ministrija plāno rīkot 5500 supervīzijas, kuras aptvertu 55 000 pedagogu. Kopumā šādai iniciatīvai pie šāda pedagogu skaita nepieciešami 925 000 eiro. IZM katram pedagogam piedāvās trīs supervīziju stundas, vienā supervīzijas grupā varēs piedalīties līdz desmit pedagogiem un viena supervīzijas maksa ir 150 eiro.
Supervīzijā plānots iesaistīt 60 supervizorus - katrs no viņiem nodrošinās 90 supervīzijas astoņu mēnešu laikā.
Plānotās vasaras nometnes bērniem un jauniešiem veidos ar mērķi uzlabot bērnu un jauniešu prasmju apguvi jaunradē, uzņēmējspējā, pilsoniskā līdzdalībā un pašvadītā mācīšanā. Tāpat plānots realizēt profesionālās ievirzes un interešu izglītības nometnes un soft skill jeb komunikācijas un saskarsmes prasmju apguves nometnes.
Znotiņš atklāja, ka pašvaldības aicinātas sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām nometņu rīkošanā. Kopumā iecerētas 1130 dienas nometnes visā Latvijā, kurās varēs piedalīties 22 600 bērni un jaunieši, un tam nepieciešamais finansējums mērāms 2,2 miljonos eiro.
Savukārt vienas piecas dienas garas nometnes izmaksas veido 1800 eiro. IZM norādīja, ka vienā nometnē varēs piedalīties 20 bērni. Ja epidemioloģiskā situācija pieļaus, tad vienā nometnē varēs piedalīties līdz 30 bērniem. Vienā nometnē paredzēti divi līdz trīs pedagogi un papildu personāls.
IZM atklāja, ka, pēc Valsts Izglītības satura centra (VISC) informācijas, patlaban Latvijā ir 2660 nometņu vadītāji. Šī gada pirmajā ceturksnī nometņu vadītāju apliecību saņēmuši 195 kursu dalībnieki. No aprīļa līdz jūnijam plānotas vēl četras kursu grupas, kurās plānots sagatavot vēl apmēram 240 nometņu vadītājus.
IZM ir paredzējusi arī atbalsta pasākumus psihiskās veselības veicināšanai skolās. Znotiņš stāstīja, ka tajā ir paredzēta emocionālā kompetences stiprināšana, mācības atbalsta personālam skolā, kā arī vienaudžu atbalsta programmas veidošana.
Znotiņš izteicās, ka šie atbalsta pasākumi skolās uzlabos skolēnu mentālo veselību, skolēni atpazīs mentālās veselības problēmas un pratīs palīdzēt saviem vienaudžiem. Pie ieguvumiem Znotiņš minēja arī prasmi meklēt palīdzību, ja tā ir nepieciešama, un skolu kultūras uzlabošanos.
IZM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka pedagogiem šis ir bijis sarežģīts mācību gads, jo pirmo reizi lielākoties mācības notika attālināti. IZM secinājusi, ka šāds mācību process ir rezultējies ar pedagogu izdegšanu un psihoemocionālā stāvokļa pasliktināšanos gan skolēniem, gan pašiem pedagogiem.
Pēc viņa sacītā, piedāvājums psihoemocionālajam atbalstam ir veidots, konsultējoties ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Saeimas komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu (JV).
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure piebilda, ka LPS šonedēļ pabeigs informācijas apkopošanu par nometnēm pašvaldībām - kādas nometnes līdz šim ir bijušas un kāda ir to specifika. Pēc tam LPS saskaņos informāciju ar IZM, lai "liktu finansējumus kopā" un vienotos, kur un kādas nometnes organizēs.
Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps uzsvēra, ka arī augstākās izglītības institūcijām ir jāpiedāvā psihoemocionālā atbalsta pasākumi. Zepa viedoklim pievienojās arī Latvijas Studentu apvienības pārstāve Elīza Dāldere, kura uzsvēra, ka IZM piedāvājums ir "nepamatoti" šaurs. Viņa norādīja, ka arī augstākās izglītības studentiem ir vajadzīgs psihoemocionālais atbalsts, jo vairums studentu ir vientuļi, pandēmijas laikā zaudējuši darbus, tiem ir jauns mācīšanās režīms un palielināta slodze attālinātā mācību procesa dēļ.
Dāldere apvienības vārdā rosināja veidot atbalsta fondu, lai vairākas augstākās izglītības iestādes to varētu izmantot nepieciešamo speciālistu komandas veidošanai. Speciālisti tad varētu strādāt ar studentiem jau pie pirmatnējiem pasliktināta psihoemocionālā stāvokļa simptomiem, lai nākotnē novērstu smagākas sekas.
Savukārt bērnu psihiatre Anete Masaļska uzsvēra, ka IZM iniciatīvai ir jāmeklē ilgtermiņa risinājums. Viņas ieskatā, programmas plānotais noslēgums decembrī nesasniegs visus vēlamos rezultātus. Masaļska domā, ka IZM programmu vajadzētu izvērst vismaz līdz trīs gadiem.
IZM priekšlikumus varētu skatīt nākamās nedēļas Ministru kabineta sēdē.