Produkts tiek reklamēts dažādos interneta portālos, un reklāmu pavada intervijas ar “ekspertiem”, kas informē gan par pazīmēm, kas varētu liecināt par parazītu klātbūtni, gan par piedāvātā produkta efektivitāti.
Detoxic nav reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā, tātad Latvijā šo produktu izplatīt nav atļauts. PVD aicina neiegādāties un nelietot Detoxic.
“Pārbaudot informāciju par Detoxic, atklājās vēl kāds amizants fakts - ja pirms diviem mēnešiem produktu ieteica un reklamēja Nacionālā parazitāro slimību institūta vadītājs dr. Jānis Zariņš, tad tagad to dara vadošā Latvijas zinātņu institūta pētniece Jana Zariņa”, saka PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, “Jāņi un Janas Zariņi Latvijā varētu būt vairāki desmiti, taču viņi noteikti nav šo institūtu pētnieki, jo šādu institūtu Latvijā nemaz nav. Vajadzētu kritiski izvērtēt, vai var uzticēties produktam, kuru reklamē neesošu institūtu neesoši pētnieki.”
Par dr. Jāni Zariņu un viņa reklāmēto brīnumlīdzekli martā jau rakstīja laikraksts Diena - Patērētājus reklāmās biedē un maldina, bet ierobežot šo praksi grūti
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa uzsver problēmas saistībā ar mājaslapām un viltus atsauksmēm: “Detoxic, tāpat kā daudzi citi brīnumlīdzekļi, tiek piedāvāts mājaslapā, kura ir veidota, vienu un to pašu saturu pielāgojot dažādu valstu patērētājiem, kā arī tajā izmantotas viltus organizāciju, speciālistu un patērētāju atsauksmes. Šāda veida mājaslapas parasti ir reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, kas ierobežo uzraudzības iestāžu, tai skaitā PTAC, iespējas cīnīties ar negodprātīgajiem komersantiem. Es aicinu patērētājus būt gudriem un nebūt lētticīgiem, neticot apgalvojumiem un viltus solījumiem, kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība!”
2016. gadā PVD saņēmis 33 patērētāju sūdzības par uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tās bijušas par nereģistrētiem produktiem vai informāciju, kas par tiem sniegta patērētājiem.
Šādas sūdzības ir ļoti sarežģīti pārbaudīt, jo parasti tīmekļa vietnes, kas piedāvā iegādāties nereģistrētus produktus, nemaz neatrodas Latvijā, tās regulāri maina adreses, produkta ražotājs un izplatītājs nav zināmi, un arī pašu preču fiziski Latvijā nav - tās tiek piegādātas uzreiz patērētājam. Līdz ar to preces nav iespējams izņemt no tirdzniecības un izplatītāju saukt pie atbildības. Produktu reklāmās visbiežāk tiem tiks piedēvētas ārstnieciskas spējas ar brīnumainu, teju vai tūlītēju efektu.
“Uztura bagātinātāji nav zāles! Tie neārstē! Tas ir uztura papildinātājs, kuru, ja nepieciešams, cilvēkam iesaka ārsts. Nevajag ļauties šo pārspīlēto un eksaltēto reklāmu vilinājumam – jūs zaudēsiet naudu un ļoti iespējams – veselību”, saka Tatjana Marčenkova.
Pārtikas un veterinārais dienests atgādina:
- Uztura bagātinātājs nav zāles! Tas ir pārtikas produkts ikdienas uztura papildināšanai, kas neārstē slimības. Neuzticieties uztura bagātinātājiem, kuriem pārdevējs piedēvē ārstnieciskas īpašības. Nepērciet tos, jo labākajā gadījumā tiem nebūs nekāda efekta, bet sliktākajā – Jūs nodarīsiet kaitējumu savai veselībai.
- Pirms jebkādu uztura bagātinātāju iegādes jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
- Pirms pirkuma veikšanas pārliecinieties, vai uztura bagātinātājs un tā izplatītājs, tostarp interneta veikals, ir reģistrēts PVD. To var izdarīt apmeklējot PVD mājaslapas www.pvd.gov.lv sadaļu “Reģistri” vai arī sazinoties ar PVD speciālistiem.
- Nepērciet uztura bagātinātāju, ja tīmekļa vietnē nav norādīta informācija par produkta ražotāju un izplatītāju, pārdevēja juridiskā adrese un telefona numurs saziņai.
- Esiet kritiski pret reklāmā un uztura bagātinātāju tīmekļa vietnē piedēvētajām uztura bagātinātāja īpašībām un efektiem. Tie var būt nepatiesi un pārspīlēti!
- Esiet piesardzīgi attiecībā uz atsauksmēm un “profesionāļu” ieteikumiem uztura bagātinātāja tīmekļa vietnē! Ja tās pašas personas, bet ar citiem vārdiem un uzvārdiem, iesaka uztura bagātinātāju līdzīgā tīmekļa vietnē citā valodā, visticamāk, tās ir viltus atsauksmes.
Ieva Zagante
Ēd
MCP