Šobrīd ārvalstu pedagogiem jau pastāv papildu stingras prasības - pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas „otrās svešvalodas pedagogam” Akadēmiskā informācijas centrā jāveic ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana un Izglītības un zinātnes ministrijā jāsaņem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība.
ES valstu pedagogi paplašinātu svešvalodu piedāvājumu pamatizglītības programmā, kas arvien vairāk attālinātu vecākus un bērnus no izvēles par labu krievu valodai un stiprinātu mūsu valsts nacionālās prioritātes.
“Rīgas pieredze rāda, ka mēs varētu vispārējās pamatizglītības programmās piesaistīt ES pedagogus un pedagoģijas studentus, kas dzīvo Latvijā un varētu pasniegt bērniem otru svešvalodu savā dzimtajā valodā. Pagaidām šādu praksi kavē normatīvo aktu prasība, kas nosaka, ka pamatizglītības programmā pedagogiem ir jābūt noteiktam valsts valodas prasmes līmenim. Šāda Ministru kabineta prasība nav noteikta universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, līdz ar to būtu viegli piemērojama arī vispārējās izglītības skolās. Mēs šobrīd saskaramies ar akūtu pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, līdz ar to katra nianse ir svarīga, lai varētu risināt šo problēmu,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas vicemērs arī norāda, ka ES pedagogi uzlabotu bērnu svešvalodu zināšanu līmeni un veicinātu interesi to apgūt. Svešvalodas mācīšana pedagoga dzimtajā valodā ir atzīta pedagoģijas prakse visā pasaulē.
Vēstuli ar aicinājumu veikt izmaiņas normatīvajos aktos Ratnieks nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.