Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir brīvas gan ārstu speciālistu slodzes, gan slodzes laboratorijā un diagnostiskajā radioloģijā. Ir arī dažas jomas, kurās vairāk jūtams speciālistu trūkums, piemēram, trūkst sertificētu neatliekamās palīdzības speciālistu un ārstu dežurantu, kas skaidrojams ar to, ka ārstu dežurantu darbs ir ļoti intensīvs un smags, un ārsti speciālisti labprātāk strādā privātpraksēs, kur atalgojums ir lielāks nekā valsts slimnīcās. Līdzīga situācija ir arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) un speciālistu trūkumu neizjūt Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Turpretī reģionos jau ir sasniegta kritiskā robeža - speciālistu trūkst visos reģionos un visos līmeņos - sākot no visvairāk nepieciešamajiem ķirurgiem, anesteziologiem, internistiem, beidzot ar narkologiem, psihiatriem un citiem speciālistiem. Daudzās reģionu slimnīcās ir tikai viens endoskopists - tas nozīmē, ka faktiski nav iespējams 24 stundas diennaktī nodrošināt šos izmeklējumus akūtiem pacientiem -, nemaz nerunājot par ausu, kakla un deguna speciālistu trūkumu. Savukārt esošie speciālisti vienlaikus strādā vairākās slimnīcās.
Iemesli šādai situācijai gan nav nekāds jaunums - jaunie ārsti un rezidenti izvēlas Rīgu vai arī dodas prom no valsts, jo bagāto Eiropas Savienības valstu slimnīcās tos gaida nesalīdzināmi lielāks atalgojums. Savukārt tie, kuri paliek reģionos, strādā privātpraksēs. Pēc Slimnīcu biedrības domām, valstij ir jāpanāk, ka par valsts finansējumu studējošie speciālisti strādātu valstij nepieciešamajās jomās.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 8.septembra, laikrakstā Diena!