Bebri Rīgas kanālu par savu pastāvīgo dzīves vietu izvēlējušies salīdzinoši nesen. Pirms pāris gadiem to bija savairojies tik daudz, ka jau tika kalti plāni, kā no viņiem atbrīvoties. Tomēr tika nolemts ar bebriem sadzīvot, un patlaban Rīgas kanālā dzīvo tikai viena bebru ģimene. Tai esot divas alas, bet citi īpatņi kanālā netiekot ielaisti.
"Mēs esam secinājuši, ka tā ir viena ģimene, kurai ir divas alas vienā kanāla galā un otrā. Kurā brīdī viņi kur uzturas, tas ir bebru ziņā un citus bebrus viņi kanālā nelaiž," stāstīja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Dažreiz bebri tiekot klāt kokiem, taču postījumi neesot ievērojami. Bet pirms mēneša bebri manīti Brīvības pieminekļa tuvumā. Bebriem esot bijis kāzu laiks, un tie apgrauzuši skvērā sastādītās rozes un rododendrus.
"Pagājušajā rudenī te kolēģe iestādīja rozītes, tas viss tika samēslots. Pavasarī šeit rozes vairs nav, pateicoties bebram," sūkstījās dārzniece Aina Kapeniece. Bebriem nav traucējuši pat ērkšķainie rožu stumbri.
"Tiklīdz mēs redzam, ka viņi sāk grauzt, tur tiek nogādāti zariņi. Tie tiek arī apgrauzti. Viņi apgrauž rozes, sīkus krūmiņus, lielus kokus esam mēģinājuši pasargāt," komentēja Kļaviņš.
Rīgas Zooloģiskā dārza uzraugs Mārtiņš Zilgalvis ir kanālmalas bebru ģimenes aizgādnis. Viņš regulāri tos apseko un vismaz reizi nedēļā vairākās vietās pieved kārklu zarus, kurus bebri lieto pārtikā un alu veidošanā.
"Labāka arhitekta un inženiera par viņiem dzīvajā dabā vēl ir jāpameklē," komentē Mārtiņš.
Vērojot bebru rosīšanos kanālā, viņš ir pārliecinājies, ka tie iemācījušies dzīvot pilsētvidē un arī rīdzinieku attieksme pret šiem dzīvniekiem ir labvēlīga.
Pašvaldība gadā bebru uzturēšanai tērē 3000 eiro. Par šo naudu bebri tiek baroti un ap kokiem tiek veidoti nožogojumi. Viens kaltais žogs maksā vairākus simtus eiro, tāpēc tie top pamazām un līdz tam koku sargā stiepļu žogs.