Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms, kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču. Plašāku informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām advokāts nedrīkstot sniegt.
Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un "tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā".
Rimšēvičs, ierodoties KNAB nekavējoties apliecināja savu gatavību sniegt visu minēto iestādi interesējošo informāciju un piedalīties visās nepieciešamajās procesuālajās darbībās, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot patiesību, taču aizturēšanas fakta noformēšanu KNAB uzskatīja par visaktuālāko, norādīja Rimšēviča advokāts.
"Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka "uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju"," norādīja advokāts.
Par to, ka KNAB kriminālprocesā ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam, medijus informēja premjera Māra Kučinska (ZZS) birojs. Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB 16. februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Diena sestdien vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā, kā arī kratīšana pie uzņēmēja Māra Martinsona varētu būt savstarpēji saistītas. Runa ir par trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem - par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas. Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.
Kukuļu nemaksāšanas gadījumā draudēts "radīt problēmas" un, izmantojot banku uzraugu autoritāti, piemērot sankcijas par it kā notikušiem pārkāpumiem, pat, ja tie reāli nav notikuši. Piemēram, lietā figurē epizode par vairāku simtu tūkstošu kukuļa pieprasīšanu, lai vairs neliktu šķēršļus kādas bankas gada pārskata apstiprināšanai. Banku uzraudzību pēc likuma veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tomēr Rimšēvičam ir bijusi tieša ietekme uz tās darbību, jo kandidātu FKTK vadītāja amatam apstiprināšanai Saeimā izvirza tieši Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
ee
ļuļa
ll