Rimšēvičs uz Vašingtonu nav devies "bažās par finanšu sistēmas reputāciju"

Kā ziņots, saskaņā ar septembrī valdībā pieņemto lēmumu nākamnedēļ Vašingtonā notiekošajā sanāksmē Latvijas delegāciju vadīs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), bet Rimšēvičs oficiālajā delegācijā nav iekļauts.

Nekā personīga rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sākotnēji Finanšu ministrija nosūtījusi uz valdību sarakstu ar valsts delegāciju, kuras sastāvā bijis iekļauts arī Rimšēvičs, taču premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītais kabinets nav bijis gatavs to akceptēt un Rimšēvičs no saraksta svītrots.

Tomēr pēc tam Rimšēvičs nolēmis tik un tā doties uz ASV starptautiskās sanāksmes norises laikā, noformējot to kā darba komandējumu.

"Ņemot vērā, ka šis brauciens bija plānots jau sen un apstiprināta virkne divpusēju tikšanos ar Latvijas Bankas ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem, kas ierasti notiek šo gadskārtējo SVF un PB sanāksmju starplaikā, un vienlaikus respektējot augstu valsts amatpersonu izteikto lūgumu nepieteikties valsts oficiālajā delegācijā, tika pieņemts lēmums delegācijas sastāvā lūgt iekļaut Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāju Juri Kravali un pašam piedalīties tikai ārpus SVF un PB sanāksmēm paredzētajos pasākumos, uz kuriem esmu saņēmis uzaicinājumu, kā arī tikties ar ārējo rezervju pārvaldītājiem un citiem centrālo banku vadītājiem," raidījumam paskaidrojis Rimšēvičs.

Nekā personīga pieprasījis Latvijas Bankai sniegt Rimšēviča komandējuma izmaksas, taču trešdienas vakarā Latvijas Banka paziņojusi, ka darba noslodzes dēļ Rimšēvičs uz ASV tomēr nedosies.

Raidījums noskaidrojis, ka Rimšēvičs komandējumā nolēmis nedoties pēc tam, kad uzzinājis, ka Latvijas Bankas padome ir norūpējusies par to, kādu ietekmi uz valsts finanšu sektora tēlu atstās par kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu apsūdzētas personas ierašanās uz tāda līmeņa sarunām.

Kā ziņots, Rimšēvičam kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu 4.novembrī būs jāsēžas uz apsūdzēto sola Rīgas rajona tiesā Jūrmalā, kas sāks izskatīt krimināllietu, kurā abi apsūdzēti kukuļošanas noziegumos un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā.

Prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildus Rimšēvičam un Martinsonam inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.