Riteņbraucēju skaita izmaiņas fiksē ar mašīnredzi un mākslīgo intelektu

tml.) nolasīšanu no vilcienu vagoniem. "Mācām sistēmām darīt cilvēku darbu. Sākām ar dzelzceļiem, kur agrāk bija nepieciešams vairāk nekā desmit cilvēku, lai piereģistrētu un pārbaudītu vilcienu sastāvu. Iemācījām videosistēmām to darīt cilvēku vietā, tā radās produktu grupa, kur sistēmai var iemācīt saprast visu, ko no video vai attēla var nolasīt, attiecīgi sašķirojot un vajadzīgā formātā pasniedzot datus," atklāj uzņēmuma pārstāvis.Līdz šim velosipēdistu skaita izmaiņas Latvijā tika mērītas visprimitīvākajā veidā - cilvēki veloceliņa malā skaitīja braucējus, iegūtos datus vēlāk salīdzinot ar iepriekš tādā pašā veidā iegūtajiem. Šādas metodes nepilnība ir tā, ka nav iespējami mērījumi ilgākā laikā - salīdzināt braucēju plūsmu izmaiņas dažādās diennakts stundās, nedēļas dienās, atšķirīgos laika apstākļos utt. Datorsistēma visu dara automātiski - atdala velosipēdistus no citiem satiksmes dalībniekiem (bet, ja vajadzīgs, var paralēli saskaitīt arī tos), fiksē katrā virzienā un, ja nepieciešams, atsevišķi arī pa ielu vai ietvi braucošos. Šos datus tālāk var sašķirot dažādos laika griezumos vai kontekstā ar laika apstākļiem. Jāpiebilst, ka laika apstākļi uzskaiti netraucē - kamerām ir arī nakts redzamības režīms.Pagaidām neviens no esošajiem klientiem to uzņēmumam nav prasījis, taču Juris Pūce apliecina, ka pēc tā, cik ilgi objekts ir videokameras pārraudzības zonā, ir iespējams mērīt arī riteņbraucēju pārvietošanās ātrumu. Tāpat sistēmai var iemācīt atsevišķi atpazīt ar vai bez veloķiverēm braucošos. "Ir iespējams papildus izdalīt arī to velosipēdistu skaitu, kas pārvadā bērnus vai nu velosēdeklītī, vai velopiekabē, taču tad tam būtu nepieciešams lielāks šādu braucēju skaits, lai sistēma var iegaumēt izskatu no dažādiem rakursiem," komentē Juris Pūce. Sistēma ir mācāma, tā pilnveidojas no katras korekcijas. Cita starpā minētais aprīkojums var tikt izmantots arī zagtu divriteņu identificēšanai pēc attēla.Šobrīd minēto velosipēdistu skaitīšanas metodi, kas ir arī lētākā no pieejamām, Latvijā aktīvi izmanto divas pašvaldības. Viena videokameru ir uzstādījusi stacionāri virs gājēju un velosipēdistu tilta, otra ik pēc dažām dienām pārvieto, mērot velosipēdistu plūsmas dažādās vietās. Dati uz serveri tiek pārraidīti ar mobilo sakaru palīdzību, pie staba stiprinātajā iekārtā pirms tam automātiski atšķirojot visu lieko. Videokamera un raidītājs var būt gan ar fiksētu elektrības pieslēgumu, gan arī darboties, izmantojot enerģiju no akumulatoriem, saules baterijām vai vēja ģeneratora. Sistēmas uzstādīšana aizņem pāris stundu, ir iespējams pielāgot arī pašvaldību rīcībā esošās novērošanas kameras, ja tās ir nekustīgas.Latvijas Riteņbraucēju apvienība, kas jau ilgus gadus organizē velosipēdu skaitīšanu Rīgā un pēdējā laikā arī citviet Latvijā, uzskata, ka regulāri velosipēdu skaita mērījumi būtu nepieciešami visur, kur intensīvi pārvietojas velosipēdisti, bet jo īpaši uz jaunizbūvētām velojoslām un veloceļiem. Tāpat būtiski ir iegūt iespējami precīzus mērījumus par to, cik daudz cilvēku divriteni kā ikdienas transporta līdzekli ikdienā izmanto arī ziemā, jo liela daļa infrastruktūras veidotāju un uzturētāju vadās pēc novecojušiem priekšstatiem par velosipēdu kā īsas sezonas transporta līdzekli.