Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.
Kā ziņots, iepriekš piektdien diskutējot par sejas masku nēsāšanas pienākumu skolēniem, Saeimas deputāti augstos toņos un ar savstarpējiem apvainojumiem apšaubīja arī dažādu speciālistu ekspertīzi un datu patiesumu Covid-19 krīzes risināšanā.
Jau vēstīts, ka iepriekš diskusijās Saeimā deputāti pauda viedokli, ka ir arī alternatīvas rīcības iespējas, piemēram, noturēt attālinātas mācības.
Komisijas sēdē iniciatoru pārstāve Olga Petkeviča pauda viedokli, ka šo ierobežojumu nevarēs nedz kontrolēt, nedz nodrošināt. Viņa atsaucās uz Pasaules veselības organizācijas pausto, ka šāda masku nēsāšana varētu būt rekomendējama, ja tas netraucē mācību procesu. Taču sākumskolā daļa bērnu ir kūtri un klusi runā un skolotāji nevarēs pamanīt emocijas un to, ka skolēns būs atvēris muti un grib kaut ko pateikt, uzsvēra Petkeviča.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa pauda, ka lēmums par masku valkāšanu tika pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 pieaug un nemazinās un saslimstība ir augstāka, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņa savukārt norādīja, ka PVO rekomendācijas nosaka, ka bērniem no sešu gadu vecuma ir iespējams pareizi valkāt, ja bērns ir pareizi apmācīts masku valkāšanā.
Tāpēc ticis dots laiks, lai vecāki un bērni varētu sagatavoties šim procesam, skaidroja Līviņa. Viņa norādīja, ka maskas izmantošana netraucēs mācību procesa norisei. VM pārstāve norādīja, ka masku izmantošana ir papildus līdzeklis pārējiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem par roku mazgāšanu un distances ievērošanu. Līviņa norādīja, ka ir jau skolas, kur bērni lieto maskas.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pauda, ka tas, ka ir konstatēts mazāks bērnu skaits, kuri ir saslimuši, nenozīmē, ka bērnu vidū ir mazāka Covid-19 izplatība. Mazāka saslimušo skaita konstatēšana saistīta ar to, ka bērni tiek testēti mazākā skaitā, ko ietekmē arī testa veikšanas veids, kas var būt nepatīkams, pauda epidemiologs.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Renāte Snipe vaicāja, vai tie, kuri iestājas pret masku izmantošanu, seko līdzi mediju ziņotajam, ka situācija medicīnā pielīdzināma kara laika apstākļiem un ka runa ir par dzīvību un nāvi. Viņa uzskata, - ja bērni nenēsās maskas, tad reāli apdraudēs skolotājus, kuru dzīvības slimnīcu pārslodzes dēļ mediķi nevarēšot glābt.