Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) pēc divu stundu garas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka komisija atbalstīja lēmuma projektu saistībā ar aizdevumu airBaltic. Tas paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām ariBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas. Darījumam nebūs negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Jau ziņots, ka valdība 1.decembrī, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas. Straujuma žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju. airBaltic vadītājs Martins Gauss pēc valdības sēdes uzsvēra, ka airBaltic ar Krievijā ražotajām lidmašīnām Sukhoi nelidos.
LETA jau vēstīja, ka valdība 19.novembrī nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.
Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Nākamajā dienā pēc šī lēmuma Straujuma pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Matīsa demisiju. Šī situācija aktualizēja jautājumu par valdības stabilitāti.