Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Sālim konkurentu neatrod; lielā salā uz tiltiem kaisīs kalcija hlorīdu

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākais ielu kaisāmais materiāls ir sāls, atzinuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti. Pētījumā, kura rezultāti apkopoti uz 85 lappusēm, norādīts, ka alternatīvo materiālu efekts nav pietiekami pierādīts, turklāt tie esot dārgāki. Pētnieki gan norāda, ka jāmeklē veidi, kā sāli kaisīt mazāk. Vides speciālisti savukārt atgādina, ka sāls «pārdozēšanas» dēļ daudzi koki Rīgas centrā nokalst, bet iestādīt jaunus kokus esot lētāk, nekā izmantot dārgus pretslīdes preparātus.

Brīnumlīdzekļa nav

Jautājums, ar ko kaisīt ielas, ir aktuāls katru gadu, īpaši tad, ja notiek kādi negadījumi. Rīgas domes dokumentos varam atrast atsauci uz sevišķi nelaimīgu datumu - šā gada 4. februāri, kad pāris stundu laikā uz Dienvidu tilta estakādēm slīdošu brauktuvju dēļ notika teju 30 avārijas. RTU pētnieki, izpildot RD Satiksmes departamenta pasūtījumu, veikuši arī laboratorijas darbus, stāsta Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola. Rezultātā konstatēts, ka nekas labāks par sāli pagaidām nav izdomāts. «Sāls ir piemērotākais mūsu laikapstākļiem. Nav jau tā, ka jaunie līdzekļi nemaz nekaitē videi, un tas, ka tie neatstāj pēdas uz apaviem, nenozīmē, ka ķīmiskie reaģenti apavu virsmu neietekmē,» viņa uzsver. Tomēr stipra sala apstākļos nolemts uz tiltiem lietot parastajam sālim līdzīgu vielu - kalcija hlorīdu, kas pētījumā raksturots kā balts, birstošs, mitrumu absorbējošs materiāls, kas Latvijā pieejams jebkurā daudzumā. Pērn Rīgā un Jelgavā izmēģināja sniega kausējamo mašīnu kā vienu no iespējām ielu un ceļu kopšanai ziemā. Secinājums bijis negatīvs - tā atzīta par nelietderīgu un pārāk dārgu, tāpēc Rīga šādu mašīnu noteikti nepirks.

RTU pētnieki sīki analizējuši arī citu pilsētu pieredzi, piemēram, Helsinkos daudz vairāk izmanto sīkšķembas jeb akmentiņus, savukārt Maskava izceļas ar to, ka izmēģinājusi 28 dažādus pretslīdes materiālus, tērējot milzīgus līdzekļus, tomēr lielā daļā pilsētas atgriezušies pie sāls, jo secināts, ka vēlamais efekts nav panākts. Savukārt par Rīgu pētnieki secinājuši, ka galvenais uzdevums nav meklēt alternatīvas sālim, bet panākt tā efektīvu lietojumu, lai to vajadzētu mazāk kaisīt. «Sāls patēriņa samazinājumam jākļūst par uzņēmēju materiālo ieinteresētības aspektu, nevis otrādi,» teikts pētījumā.

Visā Latvijā ceļu kaisīšana notiek atbilstoši a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) izstrādātajām specifikācijām, kurās stingri noteikts, kādu maisījumu kādos apstākļos lietot - samitrinātu sāli vai sāls un smilts maisījumu, norāda SIA Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Kaija Gulbe. LVC mājaslapā tiešām pieejamas specifikācijas, kurās noteikts pat sāls graudiņu izmērs. Savukārt LVC Komunikācijas daļā Dienai apgalvoja, ka normatīvos ir noteikts, kādā kārtībā ceļiem jābūt, bet tas, kādā veidā rezultātu sasniedz, ir darbu izpildītāja ziņā.

Vislētāk nedarīt neko

To, ka sāls ir lētākais pretslīdes materiāls, Rīgas domes atbildīgie dienesti saka katru gadu, bet no vides viedokļa, protams, sāls nebūt nav labs risinājums, uzskata Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. «Viņiem tas ir lētāk, bet vajadzētu papētīt, vai sabiedrībai kopumā tas iznāk lētāk, ja sarēķina kaitējumu augiem, mājdzīvniekiem, cilvēku apģērbiem un apaviem,» uzskata E. Kalniņa. Viņasprāt, ja arguments ir zemākā cena, tad, pēc šādas loģikas, izdevīgāk ir nedarīt neko un ceļus vispār nelabot un neuzturēt. Viņai daudz labāk patiktu vairāku Eiropas pilsētu, piemēram, Berlīnes variants, kur ielas un ietves kaisa ar sīkiem akmentiņiem. Tomēr U. Ahuna-Ozola norāda, ka Latvijā ir samērā biežas temperatūras svārstības, tāpēc akmentiņu kaisīšana var nebūt efektīva, vai arī tos nāktos bieži novākt un kaisīt atkal no jauna. Turklāt daļa nonāktu lietus kanalizācijā.

«Augiem tas nekas labs nav,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Piemēram, pie Pareizticīgo katedrāles Rīgas centrā var redzēt, ka tur sastādītie koki ir vienkārši «nosālīti», bet tālāk parkā augošie - daudz veselīgāki. Taču pašlaik situācija ir tāda, ka vieglāk nokaltušos kokus nomainīt ar citiem, nekā izmantot daudz dārgākas tehnoloģijas. A. Kļaviņš norāda, ka nelielās devās nātrija vai kālija hlorīds kokiem var būt pat veselīgs, taču, «ja uzgāž par daudz, kokiem ir vienalga, no kādas vielas pārdozēšanas tie mirst». Pētījumā gan RTU eksperti snieguši dažādus padomus, kā kokus pasargāt, piemēram, stādījumos izmantot «sālim tolerantas koku šķirnes» - ozolus, bērzus un akācijas, pavasarī irdināt augsni utt. Zīmīgi, ka par vidi atbildīgais ierēdnis ar RTU pētījumu, kas skar arī dabas aizsardzības aspektus, nav ticis iepazīstināts, tāpēc nevarēja to komentēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas