Kā rāda CSP dati, 2019. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 26 % lielāka nekā sieviešu. 2019. gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 19,1 % zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu. Savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka – 12,4 %.
Sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā privātajā – attiecīgi 14,2 % un 13,5 %.
2019. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā virs 55 gadiem (10 %), bet vislielākās – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 18,2 % zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (17,7 %).
Eiropas Savienībā (ES) sievietes pelna par 15,7 % mazāk nekā vīrieši.
2018. gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji ES bija 15,7%. Latvijā šis rādītājs bija nedaudz zemāks nekā ES –14,1 %. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 22,7 % mazāk nekā vīrieši.
Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no ES ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem, kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.