Līdz Ēnu dienai vēl ir kāds laiks. Kā jūs vērtētu aktivitāti gan no skolēnu, gan uzņēmumu puses, Ēnu dienai piesakoties šogad?
Ēnu diena vēršas plašumā. Gan no skolēnu, gan ēnu devēju puses. Jau šobrīd ir vairāk nekā par 150 uzņēmumiem pieaudzis to skaits, kuri piedāvā ēnu vietas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šobrīd tie ir jau 1700 uzņēmumu. Arī piedāvāto vakanču skaits ir pieaudzis par 1000, tas nozīmē, ka tiek piedāvāts 10 000 vakanču.
Kaut arī skolēnu skaits valstī turpina samazināties, Ēnu dienā ēnotāju skaits ar katru gadu tikai pieaug. Šo karjeras izglītības programmu izmanto skolēni no 1. līdz 12. klasei. Un šogad ēnotāju skaits palielinājies par vairāk nekā 5000 skolēniem, sasniedzot gandrīz 40 000 dalībnieku.
Kas pamatā ir tam, kādēļ interese ar katru gadu aizvien pieaug?
Pirms Ēnu dienas aptaujājām potenciālos ēnotājus, un ir vairāki secinājumi. Tiem jauniešiem, kuri nolēmuši piedalīties Ēnu dienā, ir svarīga viņu nākotnes karjera. Un, jo tuvāk izglītības iestādes absolvēšanas brīdis, jo jaunietim ir svarīgāk atrast savu studiju virzienu, nākotnes profesiju. To, ko mēs redzējām arī pēc aptaujas, – tikai 60% 12. klases skolēnu ir izvēlējušies savu profesiju.
Šajā aptaujā, manuprāt, pārsteidzoši liels skolēnu skaits bija norādījuši, ka nākotnē vēlētos strādāt veselības aprūpē. Tai pašā laikā valstī par problēmām nozarē šobrīd runā tik daudz kā vēl nekad.
Tā ir ļoti perspektīva profesija. Arī skatoties nākotnes darba tirgus prognozes, tā ir atzīmēta kā viena no nozarēm, kurā būs nepieciešami speciālisti. Nodarbošanās, ko tiešā veidā neaizstās roboti vai mākslīgais intelekts. Līdz ar to ir nepieciešamība pēc šīs profesijas nākotnes darba tirgum.
Bet vai vidusskolēni to visu skatās tiešām jau no tik padziļinātas perspektīvas? Viņi saprot reālo situāciju? Tajā pašā aptaujā bija norādīts, ka viņi kā apmierinošu uzskatītu atalgojumu no 500 līdz 800 eiro, kas tomēr ir visai maz.
Tas tika norādīts par pirmo darbvietu. Jaunieši arī minējuši, ka pirmajā darbvietā būtiskāk par atalgojumu viņiem ir apgūt profesionālās iemaņas. Pirmajai darbvietai 500 līdz 800 eiro, es teiktu, ir pietiekami objektīvs atalgojums. Nav runa, ka viņi tā grib pelnīt visu mūžu.
Kuras nozares, t. i., studiju virzieni, vēl bija populāras bez veselības aprūpes?
Pirmajā vietā ierindojas sociālās zinības, komerczinības un tiesības. Tas nekāds pārsteigums nav, un tā tas ir bijis katru gadu. Otrajā vietā ir veselības aprūpe un sociālā labklājība, trešajā vietā ierindojas humanitārās zinātnes un māksla, kas ir nedaudz pārsteidzoši. Ceturtajā vietā ierindojas dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas.
Pēdējā laikā gan no visām pusēm tiek spiests tieši uz eksaktajām zinātnēm, bet šeit tomēr parādās, ka māksla un sociālās zinības joprojām interesē vairāk.
Tā gluži nav. Šajā aptaujā pirmās vietas 12. klašu skolēniem ir visai cieši cita pie citas: sociālās zinības – 25%, veselības aprūpe – 18%, humanitārās zinātnes – 15%, dabaszinātnes – 15%. Savukārt, kur ir visai bēdīga situācija, tās ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība – tie ir tikai 6%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Vairums izstudēs un aizbrauks