Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā, sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat rezultāti paaugstinājušies franču valodā, kur arī sasniegts augstākais rādītājs kopš 2009.gada. 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums franču valodas eksāmenā bija 69%, tomēr šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%.
Tāpat vidējie rezultāti par trīs procentpunktiem uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz 74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada.
Jāatzīmē, ka šogad uzlabojums rezultātos vērojams arī matemātikas eksāmenā. Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā pērn turpināja kristies, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šogad vidējais rezultāts ir pakāpies par trim procentpunktiem, sasniedzot 35%.
Augstāki rezultāti sasniegti arī fizikas eksāmenā, kur 2019.gadā vidējais rezultāts bija 37%, tomēr šogad tas ir 41%. Apkopotie dati liecina, ka tas ir augstākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā. Vienlaikus neliels pieaugums vērojams arī latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultātos - ja 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums bija 49%, tad šogad tie ir 52%.
Tomēr dažos izvēles eksāmenos rezultāti ir nedaudz pasliktinājušies. Vislielākais kritums vidējos rezultātos vērojams bioloģijā, kur sasniegts sliktākais rezultāts kopš 2009.gada - salīdzinot ar pagājušo gadu rezultāti nokrituši par četriem procentpunktiem, sasniedzot 53%.
Arī ķīmijas eksāmena rezultātos vērojama neliela lejupslīde - ja 2019.gadā eksāmena vidējais rādītājs bija 62%, tad šogad tie ir 59%. Par vienu procentpunktu kritušies vidējie sasniegumi arī krievu valodas eksāmenā, sasniedzot 73% un valsts valodas eksāmenā 9.klašu skolēniem - sasniedzot 63%.
Arī vēstures eksāmena rezultāti ir nedaudz pasliktinājušies, no 41% 2019.gadā līdz 39% šogad, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš 2009.gada.
Pēc VISC sniegtās informācijas, izvēles eksāmenos rezultāti ir mainīgi, bet noteikti esot jāņem vērā, ka to kārtotāju skaits ir neliels, kas arī ietekmē eksāmenu vidējo rezultātu.
Vienlaikus centrā uzsvēra, ka, salīdzinot eksāmenu rezultātus pa gadiem, jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža.
Plašāka eksāmenu rezultātu statistiskā analīze būs pieejama šā gada septembrī.
VISC norādīja, ka šodien izglītības pārvaldēm tika izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Šogad, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens.
Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo. Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā - 14 383, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu - 1784, vācu - 37, bet franču - seši.
Svešvalodas eksāmenu aizstāšanu ar starptautiski testēšanas institūciju organizētu pārbaudījumu izmantoja 274 izglītojamie. VISC atgādināja, ka šogad izglītojamajiem nebija jākārto izvēles eksāmeni, tomēr būtisku izmaiņu izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitā nav. Latvijas un pasaules vēsturē eksāmenu kārtoja 4192 skolēni, bioloģijā - 1125, fizikā - 898, savukārt ķīmijā - 548.