Ministrijā norāda, ka galvenais uzsvars tiks likts uz "Rail Baltica" pamattrases projektēšanas un sākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu sākšanu ārpus Rīgas.
Vienlaikus ministrijā informē, ka nākamgad turpināsies Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītās infrastruktūras būvdarbi. Kopumā 2024.gadā šo būvdarbu trešajai fāzei plānots apgūt 65 miljonus eiro.
Tāpat 2024.gadā turpināsies "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā "Rīga" izbūve. Būvdarbu otrajai fāzei 2024.gadā novirzīti 30,7 miljoni eiro un ar piešķirto finansējumu plānots noslēgt autostāvvietas izveidi un turpināt dzelzceļa estakādes izbūvi.
Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pamattrases būvdarbiem prioritārajā dienvidu jeb Lietuvas virzienā, 2024.gada budžetā atvēlēti 26 miljoni eiro. Finansējums paredzēts pamattrases pirmajiem būvdarbiem 13 kilometru garumā.
2024.gada budžetā plānots apgūt arī apmēram 800 000 eiro būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanai Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā un savienojuma izveidei ar esošo dzelzceļa tīklu tehnikas un materiālu transportēšanai, kā arī papildu 2024.gada budžetā plānots finansējums 20,7 miljonu eiro apmērā būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Savukārt "Rail Baltica" pamattrases projektēšanai, tostarp projektēšanas darbiem četros Latvijas posmos - Upeslejas-Salaspils-Misa, Vangaži-Igaunijas robeža, Misa-Lietuvas robeža posmos un Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla sekcijā, kopumā piešķirts finansējums 19,6 miljonu eiro apmērā. Projektēšanas darbus, izņemot Rīgas posmu, plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, norāda ministrijā.
Tāpat plānots turpināt projektēšanas darbus punktveida objektos, tostarp 16 reģionālo mobilitātes punktu, Salaspils Intermodālā loģistikas centra, Skultes infrastruktūras apkopes punkta un "Rail Baltica" pasažieru ritošā sastāva apkopes punkta Jaunmārupē projektēšanu. Šiem mērķiem 2024.gada budžetā novirzītas investīcijas 8,1 miljona eiro apmērā.
Papildu budžetā paredzēts finansējums arī "Rail Baltica" kustības vadības centra Latvijā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei, piemērotākā novietojuma izvēlei un skiču projektam. Kustības vadības centrs nodrošinās vilcienu kustības organizēšanu Latvijā, paredzot iespēju organizēt un pārraudzīt vilcienu kustību arī visā "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, skaidro ministrijā.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmē, ka "Rail Baltica" projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trijās Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē.
"Latvijā ar piešķirto finansējumu sāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," norāda Briškens.
Jau ziņots, ka SM 2024.gada budžets nozares attīstībai ir 788 miljoni eiro. Budžetā plānotie pasākumi nozares prioritātēm ir virzība uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšana, labas pārvaldības ieviešana un starptautiskās konkurētspējas stiprināšana.
Tāpat ziņots, ka par "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēgušas līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher", kuras uzvarēja starptautiskā konkursā.
Pamattrases būvdarbi ietver "Rail Baltica" izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 230 kilometru garumā - sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju - izbūve, tostarp zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.