EP ir apstiprinājis jaunus noteikumus autortiesībām digitālajā jomā. Ko tie paredz?
Tiek sakārtoti autortiesību jautājumi internetā, kas līdz šim bija pelēkā zona autortiesību ievērošanas aspektā. Tiek novērsts tas, ka lielie interneta milži, to vidū Google, Facebook.com un citi, lieto dažādu autoru radītu saturu un nopelna daudz naudas ar klikšķiem, bet par saturu, ko radījuši autori, šiem autoriem neko nemaksā. Tagad paredzēts, ka autortiesību aģentūras varēs pieprasīt un saņemt samaksu par autoru radīto saturu un autoratlīdzības nonāks pie tiem autoriem, kuru radītais saturs tiek izmantots internetā, piemēram, jau minēto interneta milžu platformās. Tātad mērķis ir panākt, ka autori saņem taisnīgu atalgojumu par to intelektuālo darbu, kas izvietots internetā. Līdz šim autoriem samaksa par viņu darbu izplatīšanu internetā netika sistemātiski aprēķināta.
Pret jaunajiem autortiesību noteikumiem digitālajā jomā gan bija milzīga pretestība. Mēs, EP deputāti, saņēmām milzums dažādu tā dēvēto ķēdes vēstuļu, kuras sūtītāji pat nebija pacentušies no angļu valodas pārtulkot latviešu valodā. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji saviem EP deputātiem no Latvijas neraksta vēstules angļu valodā, un ir labi saprotams, ka šīs ķēdes vēstules bija daļa no interneta milžu organizētās kampaņas, jo interneta milži vienkārši negrib maksāt autortiesības.
Rezumējot var teikt, ka ir sperts ļoti labs solis uz autortiesību ievērošanu interneta vidē. Ja kāds izvieto internetā citu cilvēku radītu saturu un ar to pelna, es uzsveru: ar to pelna, tātad izmanto citu cilvēku darbu saviem komerciālajiem mērķiem, bet satura radītājiem neko nemaksā, tas nav skaisti. Ja tāda rīcība tiek veikta nevis internetā, bet drukātā formā, teiksim, grāmatā, tad to sauc par plaģiātu, par autortiesību pārkāpumu un tamlīdzīgi.
Taču mēs dzīvojam laikā, kad informācijas ieguve aizvien lielākos apjomos notiek tieši digitālajā vidē, tāpēc arī autoriem likumīgi pienākošos autortiesību ievērošanu digitālajā vidē ir nepieciešams sakārtot.
EP apstiprinātie jaunie noteikumi autortiesībām digitālajā jomā nāks par labu arī zinātniekiem, kuru pētījumi tiek publicēti internetā?
Neapšaubāmi! Te gan jāpiebilst, ka ir svarīgi saprast, uz ko attiecas un uz ko neattiecas autortiesības, jo, piemēram, uz pierādītu teorēmu autortiesības neattiecas. Taču ir arī tādi zinātniskie darbi, uz kuriem autortiesības attiecas.
Jūs strādājat EP deputāta amatā tikai dažus mēnešus. Kuri EP lēmumi līdz ar autortiesību sakārtošanu digitālajā vidē, jūsuprāt, ir būtiski Latvijas iedzīvotājiem?
Jāsaprot, ka atšķirībā no mūsu Saeimas, kur gandrīz 100% darba ir likumdošanas process, EP likumdošanas darba apjoms ir krietni mazāks par 100%. To projektu un ziņojumu, kas vēlāk kļūst par regulām vai direktīvām, īpatsvars EP ir zem 30%, jo ir daudz iniciatīvas ziņojumu, daudz rezolūciju, arī tādu rezolūciju, kam ir nopietna politiska nozīme, piemēram, nesen pieņemtā rezolūcija saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un Krievijas politiskajām attiecībām, ļoti laba rezolūcija, ko gatavoja EP deputāte Sandra Kalniete, bet šādas rezolūcijas nav normatīvā regulējuma dokumenti.
Turklāt jāuzsver, ka, tuvojoties EP vēlēšanām, EP deputātu – un es te runāju par visu ES dalībvalstu deputātiem, nevis tieši par Latvijas deputātiem – vēlme izpausties ar uzmanību piesaistošiem ziņojumiem ir ļoti liela un tāpēc parādās arī visai dīvaini ziņojumi. Taču ir arī ļoti pragmatiski un racionāli darbi, teiksim, tie dokumenti, kurus mēs pieņemam nākamajam septiņgadu budžetam, ir ļoti svarīgi saistībā ar kohēzijas finansiālajiem līdzekļiem, Eiropas sociālo fondu un vēl citiem projektiem.
Strādājat EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā, pazīstamā arī kā INTA. Kādas ir aktualitātes starptautiskās tirdzniecības jomā?
Te noteikti jāpiemin ES un Japānas tirdzniecības līgums, kas ir ļoti būtisks Latvijas uzņēmējiem, it īpaši pakalpojumu sektorā strādājošajiem uzņēmējiem. Pēdējo gadu laikā ir vērojama Latvijas raudzīšanās uz Ķīnu, taču jāņem vērā, ka Ķīnā ir ļoti spēcīgs vietējās Komunistiskās partijas un administrācijas diktāts, turklāt, raugoties ekonomiskajā aspektā, jāņem vērā – lai ES varētu ieinteresēt ķīniešus par sadarbību, pašā ES jābūt milzīgai kooperācijai. Atsevišķas dalībvalstis katra par sevi ir par mazu šādai sadarbībai.
Pēdējā laikā izskan bažas, ka Ķīnas investīcijas ne vienmēr ir saistītas ar labvēlīgiem nolūkiem. Piekrītat?
Jā, un, to apzinoties, Japāna mums ir daudz interesantāka sadarbības partnere par Ķīnu. Turklāt norit arī darbs pie ES sadarbības ar Singapūru veicināšanas, un aktualitāšu vidū ir ES sadarbības veicināšana ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Ar kvalitatīvu piedāvājumu un gudru mārketingu mums ir ļoti labas iespējas ieiet minētajos tirgos – mazāk ar preču eksportu, bet vairāk ar pakalpojumu eksportu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Bla Bla Bla...
Krējums Saldais
VVZ