Savā spriedumā ST norādīja, ka Ministru kabinets (MK) ārpus telpām izvietotajām mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa avotiem. Tomēr MK nav apsvēris un pamatojis pēc būtības to, kāpēc šāds mototrašu īpašnieku vai valdītāju pienākums - nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus un norobežot paaugstināta trokšņa teritorijas ar troksni slāpējošiem objektiem, ir sasaistīts jau ar paaugstinātiem vides trokšņa robežlielumiem.
Apstrīdētajām normām pieļautais troksnis ir ne tikai pietuvināts cilvēka veselībai kaitīgas sekas radošam troksnim, bet atsevišķos gadījumos pat lielāks par to un pārsniedz arī Pasaules Veselības organizācijas noteiktos trokšņa robežlielumus. Lai gan autosportam, motosportam un tā darbībai raksturīgi specifiski noteikumi, atbilstoši apstrīdētajām normām trašu tuvumā dzīvojoša persona visas nedēļas garumā var tikt pakļauta tāda līmeņa troksnim, kas nelabvēlīgi ietekmē tās veselību. Savukārt sacensībās, kuras notiek brīvdienās, trokšņa līmenis vispār nav ierobežots, skaidrots ST spriedumā.
Spriedumā uzsvērts, ka piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos. Tādējādi MK, izdodot apstrīdētās normas, nav rīkojies atbilstoši piesardzības principam, nodrošinot un aizsargājot cilvēka cieņu kā demokrātiskas tiesiskas valsts augstāko vērtību.
ST atzina, ka MK nav pienācīgā kārtībā veicis pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu un aizsargātu personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
ST atzina MK 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2.pielikuma 2.punktu, kā arī šo noteikumu 2.4.apakšpunktu, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, par neatbilstošiem Satversmes 111. un 115.pantam.
Jau ziņots, ka apstrīdētā MK noteikumu norma paredz vides trokšņa robežlielumus ārpus telpām izvietotajām mototrasēm, kas atrodas individuālo dzīvojamo māju un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Pieļaujamo trokšņu amplitūda dažādās situācijās ir no 65 decibeliem līdz 75 decibeliem. Tāpat apstrīdētā norma paredz, ka apdzīvotā vietā izvietotās atklātās autosporta un motosporta bāzes radīto troksni novērtē, izmantojot tikai vides trokšņa robežlielumus, taču neveicot trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvajā rajona tiesā vērsusies persona, kas dzīvo Kandavas kartodroma trases tuvumā. Trases darbība 2014.gadā tika apturēta, jo tā neatbilda tolaik spēkā esošajām MK noteikumu normām par pieļaujamo trokšņu līmeni. Taču 2015.gadā MK noteikumi tika grozīti, tostarp iekļaujot tajos apstrīdēto normu un paredzot augstākus pieļaujamos trokšņa robežlielumus. Pēc noteikumu grozīšanas trases darbība atjaunota.
Persona, vēršoties Administratīvajā rajona tiesā, lūdza arī atcelt Kandavas novada domes lēmumu par trases darbības atjaunošanu
Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka MK nav pienācīgi veicis trokšņa ierobežošanas pasākumus. Satversmē ir nostiprināts valsts pozitīvais pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu garantētas personas tiesības uz veselību. Ja pieļaujamā trokšņa robežlielums sasniedz līmeni, kas attiecīgajā vidē rada draudus personas veselībai, tiekot aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības. MK pretēji Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām esot noteicis tādus trokšņa robežlielumus, kas rada augstus riskus personu veselībai.