Dalībvalstu attieksme ir dažāda. Pirmā valsts, kas šādu sertifikātu jau ir ieviesusi, ir Islande. Grieķijā tāds būs pieejams cilvēkiem, kas saņēmuši abas vakcīnu devas. Par šāda sertifikāta ieviešanu domā Čehija, Dānija, Igaunija, Ungārija, Itālija, Polija, Portugāle, Slovākija, Spānija un Zviedrija. Taču, piemēram, Vācija un Francija pagaidām ir ļoti atturīgas. Latvijai par to pagaidām domāt ir pāragri, jo vakcīnas gluži vienkārši nav pieejamas visiem, kas to vēlētos.
Tomēr daudzi mediji un valstu amatpersonas pauž bažas par iespējamu diskrimināciju un cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā "Covid pasu" ieviešanu. Piemēram, Francijas kultūras ministre Rozelīna Bačelota intervijā vienam no Francijas televīzijas kanāliem uz jautājumu, vai šāda pase varētu būt priekšnoteikums, lai atļautu apmeklēt kultūras pasākumus klātienē, atbild: "Tas būtu uzbrukums mūsu brīvībām. Man kā brīvību mīlošam cilvēkam to būtu grūti iedomāties. Ja mēs pie tā nonāktu, tas būtu solis atpakaļ."
Lielbritānijas Ekseteras Universitātes asociētā tiesību profesore Ana Beduši laikrakstam The Times norāda: "Iespējams, ka vakcīnu pases varētu saglabāt to cilvēku brīvības, kuriem nav šīs slimības vai kuri ir vakcinēti. Tomēr, ja daži cilvēki nevar piekļūt vai atļauties Covid-19 testus vai vakcīnas, viņi nevarēs pierādīt savu veselības stāvokli, un tādējādi viņu brīvības de facto būs ierobežotas."
Savukārt portālā Deutsche Welle Oksfordas Universitātes Demogrāfisko studiju centra direktore Melinda Milla skaidro, ka priekšnoteikums "Covid pasu" ieviešanai ir tas, lai pietiekami liela daļa iedzīvotāju būtu vakcinēti vai būtu pieeja vakcīnām.
Runājot par mūsu valsti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena teic, ka pagaidām tā ir tikai hipotētiska iespēja, jo vakcinēto īpatsvars ir ļoti neliels un nav pieejas vakcīnām. To, kādi būs kritēriji "Covid pasu" izsniegšanai, kādu informāciju tie saturēs, vai kādas sabiedrības grupas netiks diskriminētas, varēs vērtēt tikai tad, kad vakcīnu būs pietiekami, lai visi, kas to vēlas, varētu vakcinēties un šādas pases saņemt.
Vienlaikus Olsena uzsver, ka šādi digitālie sertifikāti noteikti ir solis uz priekšu, lai atjaunotu brīvu cilvēku kustību Eiropas Savienībā, līdz ar to tas ir vērtējams pozitīvi un nav obligāti jāsaista ar diskrimināciju vai kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Arī Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas rīkotajā vebinārā ekspertu prezentācijās izkristalizējas, ka tās nav jāuzskata par obligāti diskriminējošām, bet priekšnoteikums ir, lai visiem, kas to vēlas, būtu pieeja gan vakcīnām, gan Covid-19 testiem. Eksperti uzskata, ka pašreizējos apstākļos šādi sertifikāti noteikti ir veids, kā atjaunot ceļošanu un brīvu cilvēku kustību ES iekšienē, vienlaikus jāizvairās no kādu sabiedrības grupu sociālās stigmatizēšanas un diskriminēšanas.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska teic: "Šobrīd gan vēl ir lielas neskaidrības par vakcinācijas sertifikāta ieviešanu, it īpaši, ja tas būtu attiecināms uz pakalpojumiem valsts iekšienē, līdz ar to būtu pāragri spriest par iespējamiem diskriminācijas riskiem. Savukārt, ja mēs runājam par Eiropas Komisijas plānu par vienoto digitālo sertifikātu, mēs tomēr redzam, ka tur ir ietverts šis nediskriminācijas elements, dodot iespēju ceļot gan vakcinētajiem, gan negatīvi testētajiem, gan izslimojušajiem, kam vēl ir saglabājušās antivielas."
Rezevska arī skaidro, ka īpaši uzmanīgiem ir jābūt, ja kādas priekšrocības tiek dotas tikai vakcinētajiem, jo objektīvi mēs apzināmies, ka pastāv iedzīvotāji, kas nevarēs vakcinēties medicīnisku kontrindikāciju dēļ. Tāpat ir grupas, kas nevēlas vakcinēties reliģisku apsvērumu dēļ vai arī, iespējams, izglītības trūkuma dēļ.