Pēc viņa teiktā, šobrīd interese par īpašumiem Latvijā no rietumeiropiešiem ir minimāla. "Gados pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un pirms krīzes mēs redzējām, ka te ieplūst Vācijas, Skandināvijas, Lielbritānijas kapitāls. Tie paši briti šeit spekulēja ar dzīvokļiem – jaunajos projektos dzīvokļi tika pirkti, izīrēti un pēc kāda laika pārdoti. Tie bija tīri pragmatiski lēmumi – Eiropas nekustamo īpašumu tirgū parādījās kaut kas jauns un lēts ar skaidru tendenci, ka cenas ies uz augšu. Tie bija tīri instrumentāli ieguldījumi, kas nebija domāti savām vajadzībām," atzina Rozenbergs.
Viņš norādīja, ka Latvijā vieni no lielākajiem ieguldītājiem nekustamajā īpašumā joprojām ir no Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas. "Bet te mēs runājam par ieguldījumiem infrastruktūrā un komercīpašumos, kas stratēģiski sāka ienākt 90.gadu otrajā pusē. Piemēram, visi labākie tirdzniecības centri ir norvēģu kapitāls. Tas pats attiecas uz viesnīcām," teica Sotheby's valdes priekšsēdētājs.
"Savukārt, kas attiecas uz dzīvojamajiem īpašumiem, kas tiek pirkti savām vajadzībām, tad īsti interesanti mēs neesam. Izņēmumi varētu būt tikai ļoti skaisti kultūrvēsturiski īpašumi kā tās pašas muižas. Bet te ir jāsaprot, ka šādu pircēju ir ļoti maz. Varbūt tas ļoti skarbi skan, bet ir jāsaprot, ka Rietumeiropai mēs esam kaut kur laidara aizmugurē. Ja Krievijai mēs esam vārti uz Eiropu, tad Eiropai mēs savukārt esam vārti kaut kur uz aizmuguri. Mums īsti nepatīk ne viena, ne otra attieksme, bet diemžēl tāda tā ir un ar to ir jārēķinās," atzina Rozenbergs.
Viņaprāt, izmaiņas varētu notikt tikai tad, ja mainās klimats. "Spānijā kļūst par karstu, bet šeit vasaras kļūst garākas un bagāti eiropieši novērtēs šejienes kūrortus," piebilda Rozenbergs.