Tie, kas iesaistās kartelī, jūt kaut kādu atbalstu, aizmuguri

Jūs, vadot Konkurences padomi, esat daudz ko redzējusi. Vai šī "būvnieku karteļa" lieta jūs šokēja?

Nu, ko es varu teikt – resursi, lai rīkotu šīs procesuālās darbības, bija pamatīgi jāiegulda, apjoms izmeklēšanas darbību veikšanai ir milzīgs. Bet es gribu atgādināt, ka 2013. gadā mums bija tā sauktā energobūvnieku lieta, kur mēs arī vienas lietas ietvaros izmeklējām 150 dažādus publiskos iepirkumus, kuros bija dažādās kombinācijās iesaistīti 26 uzņēmumi. Es negribu teikt, ka visi 150 un visi 26 bija vainīgi, tur bija dažādas kombinācijas, bet tas arī bija ļoti apjomīgs kartelis.

Šoreiz laikam, pateicoties KNAB operatīvajai informācijai, Konkurences padome diezgan precīzi zina, kā tieši šīs karteļa vienošanās ir notikušas, kā tās sarunas pie galda ir vestas.

Ļoti dažādi ir veidi, kā tās sarunas notiek. Mūsdienās, elektronikas laikmetā, intensīvi notiek informācijas apmaiņa starp uzņēmumu A un uzņēmumu B, tiek sūtītas tāmes, raksta: "pieliec klāt procentus, lai tu būtu dārgāks, šajā iepirkumā uzvarēšu es", situācijas ir ļoti dažādas.

Arī šajā "būvnieku kartelī" mēs varam runāt par iepirkumu sadārdzinājumu?

Es nevaru runāt par sadārdzinājumu, tā informācija, kas ir izskanējusi, ir "vienošanās par tirgus sadali un cenām". Tās ir tās aizdomas, kas tiek izmeklētas.

Jūs noteikti nesauksiet objektus, bet vai tie ir lieli, valstiska mēroga objekti, kas sabiedrībai ir labi zināmi un par ko uzzināt būs šokējoši?

Tie ir nozīmīgi objekti.

Mēs runājam arī par Gaismas pili?

Es nesaukšu nevienu objektu – ne tos mazākos, ne tos lielākos. Nu, tie ir nozīmīgi objekti.

Kā, jūsuprāt, tas tik ilgi, tik lielā mērogā un nesodīti varēja Latvijā notikt?

Jūs zināt, ja jau tā lieta tiek skatīta kā iespējamais korupcijas gadījums, kartelis, noteikti šāda veida pārkāpumi būtu iespējami tad, ja tie, kas iesaistās kartelī, jūt kaut kādu atbalstu, aizmuguri, drošības sajūtu. Tas ir bieži, kad mēs sākam izmeklēt karteli, redzam, ka ir pasūtījuma organizētājs, amatpersona, kas gādā, lai uzvar konkrētais uzņēmējs.

Jūs apzināties, ka jebkurā gadījumā šī izmeklēšana nozīmēs būvniecības tirgus pārdali un tas arī tiek izmantots, lai spekulētu par kādu konkrētu uzņēmumu interesēm tirgus daļas pārņemšanā?

Es negribu runāt par spekulācijām un kaut ko negatīvu. Bet, ko es sagaidu – ja tiešām šie karteļa un korupcijas pārkāpumi ir, ja izmeklēšana beigsies ar pārkāpumu pierādīšanu, sabiedrība no tā varētu ļoti daudz iegūt. Jo pirmkārt saprastu, ka tādi pārkāpumi nepaliek nesodīti, un varbūt tas būs solis, lai mainītu uzvedības modeli.  

Paskaidrojiet, lūdzu, kā soda gadījumā sabiedrībai tiks kompensēts publisko iepirkumu sadārdzinājums!

Pirmkārt, par katru konstatētu, pierādītu pārkāpumu, kas ir izgājis tiesvedības procesu, paredzēts naudas sods, kas aizliegtas vienošanās gadījumā ir līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma. Plus šie pārkāpēji uz gadu tiek izslēgti no iepirkumiem. Tas ir tas, ko prasa Konkurences likums. Vēl šobrīd jau spēkā ir tāda norma, ka tie, kas cietuši no konkurences pārkāpuma, var vērsties tiesā un piedzīt kompensāciju. Mums ir ļoti daudzi atklāti iepirkuma karteļi, kur ir bijuši pašvaldības un valsts iepirkumi, bet es nezinu, vai kāda publiska persona ir vērsusies tiesā pēc kompensācijas. Tas arī apliecina, cik nevērīgi publisko personu rīkotāji ir pret publiskajiem resursiem, ja likums piedāvā iespēju vērsties un no atklātā karteļa dalībniekiem piedzīt zaudējumus, bet tāda Latvijā vēl nav bijis. Šo rīku ir izmantojuši tikai privātie komersanti, kuri ir cietuši no konkurences pārkāpumiem.

Es saprotu, pēdējās dienās pie jums viens pēc otra nāk būvuzņēmēji, kuri kaut kā tiek saistīti ar aizdomām par tā dēvēto "būvniecības karteļa" lietu. Kā jūs vērtētu viņu gatavību sadarboties, jo Rīgā runā, ka dažs no viņiem neslēpj tādu kā "aizmugures sajūtu" un ir visai bravūrīgs?

Jāatzīst, tik plašas informācijas sniegšana masu medijiem pāris dienu pēc tam, kad viss sācies, ir netipiska. Parasti mēs ilgstoši izmeklējam šīs karteļu lietas, izvērtējam pierādījumus un tikai tad, kad jau šis lēmums ir, tiek informēta sabiedrība. Par sadarbību runājot, tā ir uzņēmējiem piedāvāta Konkurences likumā – piesakās uz izglītības programmu, sadarbojas un iegūst iespēju samazināt sodu vai vispār tikt atbrīvotam no soda.

Tad Māris Martinsons un kādi citi uzņēmēji, kas pēc procesuālajām darbībām "būvnieku karteļa" lietā ir manīti ieejam vai iznākam no Konkurences padomes, tur ierodas brīvprātīgā kārtā vai tomēr tiek saukti iztaujāšanai izmeklēšanā?

Kas ir pieteicies un jau bijis pie mums, tā ir ierobežotas pieejamības informācija, to mēs neizpaužam. Tā kā tas ir administratīvs process, viņu pienākums ir sniegt atbildes uz jautājumiem, skaidrot situāciju, atbildēt uz izmeklētāju informācijas pieprasījumiem. Tā ir parastā kārtība, kā mēs izmeklējam pārkāpumus.

Tad Konkurences padome nodarbosies tikai ar uzņēmējiem, amatpersonas jūs neiztaujāsiet?

Šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kā tas uz priekšu ies, vai ar amatpersonām nodarbosies tikai KNAB.

Šis gadījums noteikti atšķiras ar to, ka KNAB jūsu rīcībā ir nodevis būtisku operatīvā ceļā iegūtu informāciju.

Šis nav pirmais gadījums, kad mēs saņemam informāciju no KNAB, mums ir vairākas lietas, kuras esam ierosinājuši pēc sākotnējās informācijas, ko esam saņēmuši no KNAB. Kad viņi bija sākuši lietu, konstatējuši, ka ir kādas korupcijas pazīmes – un pēc tam jau konkurences pārkāpumu pazīmes. Bet arī mēs, sākot lietas par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, bieži konstatējam pazīmes, ka pasūtījuma organizētājs ir iesaistījies, bijis kaut kādā veidā ieinteresēts, kuram piedalīties un ar kādām cenām startēt. Tā, ka mēs arī mēdzam informēt KNAB, un es ar to gribu teikt, ka sadarbība ir bijusi arī iepriekš.

Bet, jā, operatīvās darbības šajā lietā pirmo reizi tika veiktas kopā, tika plānota taktika, un šīs te procesuālās darbības tika darītas kopā.

Cik ciešā sazobē šī sadarbība ar KNAB turpināsies? Jo ir dažādas spekulācijas, ka lieta var aiziet gan vairāk amatpersonu korupcijas virzienā, gan vairāk fokusēties tieši uz neatļautu vienošanos būvuzņēmēju starpā. Vai šo «būvnieku karteļa» lietu vispār var sadalīt?

Neapšaubāmi. Procesuālās darbības bija kopā, bet tālāk katra iestāde izmeklē pēc sava likuma, pēc savas kompetences. Mums ir administratīvais process, KNAB ir kriminālais process. Tālāk ar pierādījumiem un iegūto informāciju mēs darbojamies katrs savā laukā. Konkurences padomei tagad ir jāizmeklē, vai apstiprināsies aizdomas par neatļauto vienošanos, bet tas viss, kas ir kukuļdošana, amatpersonu korupcija, politiķi, to tikai KNAB var pateikt.