Latvijas tranzīta uzņēmumi un Rīgas brīvosta uz Expo 2017 ved savu piedāvājumu konteinerkravu tranzītam Eirāzijā.
Eirāzijas tilts
Ne velti Astanā no 10. līdz 16. jūlijam risināsies Latvijas tranzīta un loģistikas nedēļa, kurā ar savu piedāvājumu konteinerkravu tranzītam Eirāzijas tirgū piedalīsies, piemēram, Rīgas brīvostas pārvalde, Rīgas ostas uzņēmumi, kā arī citi ar tranzīta nozari saistīti uzņēmumi. Minētās tematiskās nedēļas ietvaros Rīgas brīvostas pārstāvji kopā ar Satiksmes ministrijas delegāciju, a/s Latvijas dzelzceļš un citiem nozares uzņēmumiem piedalīsies konferencē par Eirāzijas transporta maģistrāļu nākotni, kā arī dažādās diskusijās. Turklāt Latvijas paviljonā visā izstādes laikā apmeklētājiem būs iespējams virtuāli iepazīties ar Rīgas ostu un tās piedāvājumu.
Iemesli, kamdēļ Latvijas lielākā osta un tranzīta bizness kopumā velta tik daudz uzmanības Kazahstānā notiekošajai Expo 2017, ir vairāk nekā nopietni. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, kā arī pašas uzņēmībai, Kazahstāna kļuvusi par tiltu, kas savieno Āzijas lielvalsti Ķīnu ar Eiropu. Kazahstānai ir atvēlēta ievērojama vieta lielākajā daļā sauszemes tranzīta koridoru, kas top Ķīnas virzītās iniciatīvas Jaunais Zīda ceļš (JZC) ietvaros. Šie dzelzceļa maršruti var kļūt par pievilcīgu alternatīvu jau pastāvošajām tranzīta maģistrālēm, kur tāpat tieši caur Kazahstānu Krievijā nonāk daļa to tranzīta kravu, kas pa Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstu teritorijām dodas no Ķīnas uz Eiropu un otrādi.
Tiek uzskatīts, ka Kazahstāna Rīgai perspektīvā var kļūt par sava veida platformu, caur kuru tiks piesaistītas dzelzceļa kravas no Ķīnas austrumu reģioniem uz Eiropu.
Ķīnas varas iestādes ir ieinteresētas attīstīt šos samērā trūcīgākos valsts apgabalus, tāpēc tajos pēdējā laikā ir atvērta virkne jaunu megarūpnīcu. Preču nogādāšana no Ķīnas austrumiem līdz Eiropai atšķirībā no Klusā okeāna piekrastes reģioniem ir izdevīgāka un, protams, ātrāka pa dzelzceļu, tāpēc tiek radīti visi priekšnoteikumi tranzīta attīstīšanai – būvētas transporta maģistrāles, veidoti jauni loģistikas centri Kazahstānas–Ķīnas pierobežā (tādi kā Dostika, Horgosa) u. c.
Ieinteresēti ir visi
Latvijas un konkrēti Rīgas priekšrocības arī ir jau ilgstoši pastāvošā sadarbība, pārvadājot dzelzceļa kravas no un uz Kazahstānu. Notiek regulāri pārvadājumi ar konteinervilcienu Baltika – Transit, kas savieno Rīgu ar Kazahstānu un plašākā nozīmē – arī ar Centrālāziju, radot iespējas attīstīt konteinerpārvadājumus uz visu šo reģionu, tajā skaitā veicinot kravu plūsmas intensificēšanos arī ar citām Centrālāzijas valstīm. Tāpat Rīgas brīvostas termināļu jauda un tehnoloģiskās iespējas jau pašlaik ir pietiekamas, lai apstrādātu papildu kravu apjomu no Centrālāzijas valstīm, turklāt jāņem vērā, ka ostas uzņēmumi piedāvā gan kravu pārkraušanas, gan apstrādes un uzglabāšanas (tajā skaitā muitas noliktavu un saldētavu) pakalpojumus. Ir vērojama arī Kazahstānas investoru interese par iespēju Rīgas ostā izveidot universālu ģenerālkravu, arī konteinerkravu, pārkraušanas termināli.
Kā uzskata Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas vicemērs Andris Ameriks, Kazahstāna šobrīd ir ļoti pievilcīga zeme, un, ņemot vērā šīs valsts uzņēmēju investīcijas Latvijā, mums ir svarīgi sevi pozicionēt kā multifunkcionālu, atvērtu ostu. "Šajā gadījumā Astana ir tā vieta, kur to darīt, jo, ja mēs raugāmies tālāk un plašāk, tad aiz Kazahstānas stāv visa Āzija. Nebūt tur – tas zināmā mērā nozīmē nolikt sevi otrajā plānā. Būt tur savukārt nozīmē tiešos kontaktus ar kravu īpašniekiem, ar cilvēkiem, kas pieņem lēmumus par izdevīgāko ceļu. Mēs to darām kopā ar Latvijas dzelzceļu, ar ostas uzņēmumiem, un tā ir vienota pakete. Rīgas osta ir šīs paketes būtiska sastāvdaļa," norāda A. Ameriks. Viņš arī atzīst, ka vienlaikus notiek vairākas sarunas ar Kazahstānas puses pārstāvjiem par konkrētu līgumu noslēgšanu, taču līdz brīdim, kamēr nav panāktas kādas vienošanās, atturas nosaukt šos uzņēmumus.
Sadarbības ar Kazahstānu potenciālu augstu vērtē arī viena no ostā strādājošajiem uzņēmumiem, Rīgas universālā termināla (RUT) valdes loceklis Liu Jiehui. Kazahstāna ir viena no spēcīgākajām ekonomikām Centrālāzijas reģionā, kas jau vēsturiski bijusi saistīta ar Rīgu kā vienu no tās vārtiem uz Eiropu un citiem svarīgiem tirdzniecības partneriem – piemēram, Ziemeļameriku un Dienvidameriku. "Ērtu, ātru un izdevīgu kravu nosūtīšanu starp mūsu valstīm nodrošina regulāri konteinervilcieni Baltika – Transit. Mēs redzam potenciālu jaunu kravu piesaistīšanai no/uz Kazahstānu, piedāvājot savus stividora, kā arī citus pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Vēsturiski Kazahstāna ir bijusi svarīgs partneris RUT apstrādāto kravu ziņā, kopējam kravu apgrozījumam ar šo valsti sasniedzot vairāk nekā 80 000 tonnu 2015. un 2016. gadā. Kopumā Rīgas universālā termināla attīstītā dzelzceļa infrastruktūra un augstā pakalpojumu kvalitāte un operativitāte dzelzceļa kravu apstrādē ir ļāvusi piesaistīt vairākas svarīgas kravu plūsmas ne tikai Kazahstānas, bet arī citu Centrālāzijas valstu virzienā, ļaujot kopējam kravu apgrozījumam kāpt stipri virs 100 000 tonnu ik gadu," skaidro uzņēmējs.
Latvijai jāmeklē jauni ceļi
Sadarbības ar Kazahstānu ievērojamo lomu uzsver arī VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš, sakot, ka "Kazahstāna uzņēmumam allaž bijusi ļoti būtisks sadarbības partneris. Pēdējos gados kopējais pārvadājumu apjoms mazinājies, tomēr tieši šī iemesla dēļ ir būtiski atjaunot un uzturēt attiecības ar esošajiem partneriem Kazahstānas dzelzceļā, kā arī paplašināt tās, iesaistot arvien jaunus partnerus, piemēram, Horgosas loģistikas mezglu, Aktau ostu, Kazahstānas Loģistikas uzņēmumu asociācijas biedrus un citus, kurus esam aicinājuši piedalīties Tranzīta un loģistikas nedēļas pasākumos Latvijas paviljonā Astana Expo 2017".
No Latvijas uz Kazahstānu pašlaik regulāri kursē konteinervilciens Baltika – Transit (šī gada pirmajos mēnešos ar to jau pārvadāts turpat 1700 konteineru)
Latvijas dzelzceļa prezidents turpina: "Sadarbības loma ar Kazahstānu pieaug, ņemot vērā globālās pārmaiņas un pieaugošo konkurenci transporta nozarē. Latvijai jāmeklē jauni ceļi un veidi, kā piesaistīt jaunas kravu plūsmas mūsu transporta koridoram. Dzelzceļa jomā tie, protams, primāri saistās ar sauszemes savienojumiem Eirāzijas robežās. Savukārt Kazahstānu dēvē par Āzijas vārtiem, tā ir ļoti nozīmīgs loģistikas ķēdes mezgls starp Ķīnu un Eiropu, arī starp citām Vidusāzijas valstīm – Uzbekistānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Kirgizstānu – un Eiropu. Tieši Āzija arī ir tas perspektīvais reģions, par kura kravām interesējas Eiropa." E. Bērziņš piebilst, ka vienlaikus pēdējo gadu tendences liecina, ka arī pašā Vidusāzijā ir pieprasījums pēc ražošanas iekārtām un izejvielām rūpniecības attīstībai, kas nodrošina divvirzienu pārvadājumu attīstību.
Latvijas dzelzceļa prezidents arī atgādina, ka no Latvijas uz Kazahstānu pašlaik regulāri kursē konteinervilciens Baltika – Transit (šī gada pirmajos mēnešos ar to jau pārvadāts turpat 1700 konteineru), kuram pastāv savienojumi arī ar Kazahstānas kaimiņvalstīm. Atbilstīgi viņa vārdiem 2016. gadā īpaši aktivizējusies sadarbība ar Uzbekistānu, kurai šī konteinervilciena ietvaros tiek piegādātas ražošanas iekārtas mašīnbūves industrijai. Tāpat Latvijas dzelzceļš sadarbībā ar Duisburgas ostu, TransContainer un citiem sadarbības partneriem jau 2017. gadā caur Dostikas robežpunktu Kazahstānā sekmīgi nogādāja Ķīnā (Kašgara) divus konteinervilcienus.
Politiski slidenas attiecības
Vienlaikus jāatzīst, ka iecerētajai sadarbībai vismaz daļēji var traucēt fakts, ka Latvijas un Krievijas diplomātiskās attiecības šobrīd nepavisam neatrodas augstākajā punktā. Tikmēr pa Krieviju joprojām tiek vests vairākums dzelzceļa kravu, un lielajā kaimiņvalstī pat īpaši neslēpj, ka arī bez politiskajām domstarpībām tā labprāt novirzītu iespējami vairāk kravu uz savām ostām. Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs A. Ameriks īpaši uzsver, ka gan valsts, gan Rīgas pašvaldības pārstāvji ostas valdē ir vienoti jautājumā par nepieciešamību attīstīt sadarbību ar Kazahstānu, neraugoties uz politiski jutīgajām attiecībām ar Krieviju. "Pa gaisu uz šejieni neviena krava neatlidos. Kravas brauc caur Krieviju, un šī iemesla dēļ Krievijas dzelzceļš (valsts kompānija) ir neatņemama mūsu paketes sastāvdaļa neatkarīgi no tā, vai tas mums patīk vai nepatīk," saka amatpersona.
Vēl tiešāks šajā ziņā ir Rīgas universālā termināla pārstāvis Liu Jiehui: "Pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē gan mūsu termināļa, gan mūsu konkurentu un valsts sadarbību ar Kazahstānu. Jo vairāk un jo stingrākas sankcijas tiek ieviestas pret Krieviju, jo mazāk potenciālu kravu grupu mēs redzam, kuras ir iespējams transportēt uz Kazahstānu caur Baltijas valstīm. Tas nozīmē, ka konkurence par eksistējošām kravu plūsmām tikai saasinās un rada daudz agresīvāku tirgus situāciju. Pozitīvi atrisinoties jautājumiem, kas saistīti ar starptautiskajām sankcijām, tiktu atjaunotas vairākas svarīgas kravu plūsmas, ļaujot maksimāli izmantot visus mūsu termināļa sniegtos pakalpojumus, t. sk. arī mūsu saldētavas noliktavu."