Latvija arī turpmāk atbalstīs ekspertu dalību starptautiskajās misijās, izriet no valdības akceptētā informatīvā ziņojuma Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2026.-2028. gadā. Valdības sēdē gan izskanēja arī viedoklis, ka no valsts budžeta tiek apmaksāti eksperti, kuri ir pieteikušies paši un nav valdības vai atsevišķu ministriju deleģēti. Tomēr kopsaucējs bija skaidrs – šādu ekspertu dalība misijās ir vērtīga, jo viņi vēlāk iesaistās darbā Latvijā un var izmantot savu pieredzi.
Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons ministriem atgādināja, ka civilajās misijās Latvijas pārstāvji piedalās kopš 2008. gada, tā bija NATO misija Afganistānā. Pagājušajā gadā no Latvijas civilajās misijās ārzemēs piedalījās 23 personas, bet šajā ziņā iespējamas izmaiņas, jo ir valstis, kurās Latvijas ekspertu skaits samazināsies.
Misiju būtība
«Līdz ar Krievijas karu pret Ukrainu drošības situācija Eiropā ir būtiski pasliktinājusies. Tāpat saglabājas konfrontācijas riski Rietumbalkānos un Dienvidkaukāzā, kā arī Eiropas drošību ietekmē nestabilitāte un karadarbība Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Šajos apstākļos ES cenšas veicināt drošību un stabilitāti gan Eiropā, gan kaimiņu reģionos,» rakstīts informatīvajā ziņojumā. Tajā arī teikts, ka viens no redzamākajiem un svarīgākajiem instrumentiem konfliktu un krīžu risināšanā ir misijas un operācijas. Līdz šim Latvija piedalījusies starptautiskās misijās ES, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros. A. Viļumsons uzsvēra, ka pērn Latvijas pārstāvji piedalījās tikai ES civilajās misijās. ES misijas un operācijas ir daļa no Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) instrumentiem miera nodrošināšanai, konfliktu novēršanai un starptautiskās drošības stiprināšanai.
Šobrīd Latvijas civilie eksperti piedalās piecās ES KDAP misijās un operācijās. Seši civilie eksperti no Latvijas piedalās ES Padomdevēja misijā civilā sektora reformām Ukrainā, visvairāk – 12 – ES Novērošanas misijā Gruzijā, trīs – ES Misijā Armēnijā, bet pa vienam – ES Partnerattiecību misijā Moldovā un ES Padomdevēja misijā Irākā. 11 no Latvijas civilajiem ekspertiem ir izvirzījusi Iekšlietu ministrija (IeM), 12 – Ārlietu ministrija (ĀM). IeM civilie eksperti piedalās divās ES civilajās misijās Gruzijā un Armēnijā. ĀM civilie eksperti piedalās ES civilajās misijās Ukrainā, Moldovā, Irākā, Armēnijā un Gruzijā, teikts ziņojumā. A. Viļumsons pieļāva, ka nākotnē ekspertu skaits samazināsies Gruzijā, ņemot vērā šīs valsts iekšpolitiskā un ārpolitiskā kursa maiņu, kas to attālina no virzības uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija kā prioritāti uzskata dalību ES vadītajās misijās Austrumu partnerības valstīs, īpaši Ukrainā un Moldovā, kur civilo ekspertu ieguldījums ir tieši saistīts ar Latvijas un reģiona drošību. Latvijas civilo ekspertu vidū no 23 civilajiem ekspertiem septiņas ir sievietes, līdz ar to ir audzis sieviešu ekspertu skaits starptautiskajās misijās, norādīts ziņojumā.
Augstakos amatos
Grūti prognozēt, kā varētu mainīties Latvijas ekspertu skaits starptautiskajās misijās, jo, kad ES izveido misiju un nosaka tās amatu sarakstu, uz konkrētajiem amatiem kandidāti piesakās paši un iztur konkursu. Ja misijas mērķis sakrīt ar Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija informāciju par šo konkursu izvieto savā mājaslapā, bet uzvarētājus atlasa konkrētie misijas vadītāji, un nepastāv kādas valstu kvotas. Kad kandidāts konkursu iztur, jau seko saskaņošana ar mūsu valsts ārlietu resoru, pielaižu kārtošanas procedūras utt. A. Viļumsons arī atzina, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā slēdza EDSO misiju Ukrainā, kurā bija daudz Latvijas novērotāju. Viņš arī atzīmēja, ka ar laiku Latvijas pārstāvji dažādās misijās ieņem arvien nozīmīgākus amatus, kas liecina par to, ka viņu pieredze tiek novērtēta. Tas atspoguļojas arī ziņojumā: «Kopš iepriekšējā Ziņojuma 2023.-2025.gadam sagatavošanas ir pieaudzis ne tikai Latvijas civilo ekspertu skaitliskais sastāvs un dalības ģeogrāfiskais tvērums, bet arī civilo ekspertu ieņemto amatu līmenis. Līdz ar to audzis Latvijas civilo ekspertu profils, tiem ieņemot augstākus vai politiskajiem lēmējiem pietuvinātus amatus. Pamatā šādi amati ir operacionālajā amata līmenī, kas ir padomnieka, jaunākā un vidējā līmeņa vadītāja amata vietas.»
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) rosināja apsvērt, vai nebūtu lietderīgāk ar ekspertiem stiprināt Latvijas vēstniecības konkrētajās valstīs, jo pašlaik sanāk tā, ka no valsts budžeta tiek apmaksāta atsevišķu cilvēku dalība misijās, bet šos cilvēkus neatlasa Latvijā. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura aizstāja premjeri Eviku Siliņu (JV), kas bija devusies uz Kijivu, norādīja, ka eksperti, kas būtu Latvijas vēstniecības darbinieki, nevarētu ieņemt amatus konkrētajās misijās, jo pārstāvētu Latvijas, nevis kopējās ES intereses. Arī A. Viļumsons atzina, ka ekspertu mērķi atšķiras. Kārtība ir tāda, ka ekspertus apmaksā valsts, no kuras viņi nāk, bet Latvijai ir arī no Eiropas Savienības budžeta apmaksāti eksperti. Taču, lai par tādiem kļūtu, visbiežāk šiem kandidātiem CV būtu jāparādās ierakstam, ka viņi ir piedalījušies savas valsts apmaksātās misijās. I. Lībiņa-Egnere arī atzina, ka Latvijas dalība misijās palīdz stiprināt mūsu ārpolitiku.