Jau ziņots, ka šodien pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) latviešu izcelsmes uzņēmējs Kārlis Cerbulis atzina, ka krievi, ieguldot Latvijā miljonus, ar uzturēšanās atļaujām ir izglābuši daļu Latvijas.Vaidere atzina, ka līdz 2012.gada janvārim kopumā nerezidenti ir investējuši 318 miljonus latu, lielāko daļu - 253 miljonus latu - ieguldot nekustamo īpašumu iegādē. "Tādējādi nenoliedzami ir sniegts atbalsts nekustamā īpašuma nozarei, bet radītais darbavietu apjoms, ja vispār konstatējams, ir ļoti niecīgs. Tas liek apšaubīt arī uzņēmēja pausto atziņu, ka "katra uzturēšanās atļauja ļāvusi Latvijā palikt pieciem desmit cilvēkiem"," uzsvēra deputāte.Pēc viņas domām, šī programma ir ļāvusi ārvalstniekiem iegādāties nekustamos īpašumus par salīdzinoši lētām cenām. "Rīgā un Jūrmalā tieši ārvalstnieku interese pēc nekustamā īpašuma ir radījusi citādi nepamatotu cenu kāpumu. Tas liedz iegādāties īpašumus Latvijas iedzīvotājiem, kuriem, palēnām uzlabojoties ienākumu situācijai, sāk rasties interese par nekustamā īpašuma iegādi," uzskata I.Vaidere.Politiķe norādīja, ja programma, kas piešķir uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, var kļūt par Latvijas ekonomikas balstu tikai tad, ja to nopietni pārveidos. Ieguldījuma slieksnim jābūt augstākam, tas lietišķi jāizvērtē, raugoties no potenciāli iegūstamā labuma perspektīvas."Galvenā vērība jāpievērš tieši tādām investīcijām, kuras veiktas ražojošajā sfērā vai uzņēmējdarbībā ar mērķi radīt jaunas darba vietas. Uzturēšanās atļauju programmā 2012.gadā tikai nepilni 3% investēti uzņēmumu pamatkapitālā. Jaunas darbavietas spēj noturēt cilvēkus Latvijā, bet jauna māja nerezidentam - ne," atzina I.Vaidere.Jau ziņots, ka investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2013.gada aprīļa vidū pārsniedza 525 miljonus eiro (369,6 miljonus latu), no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti vairāk nekā 418 miljoni eiro (294,1 miljons latu), biznesa portālu Nozare.lv informēja nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Estate starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir saņemts no Krievijas pilsoņiem - 4385 cilvēki laikā no 2010.gada jūlija līdz 2013.gada aprīļa vidum.Laikā no 2010.gada līdz 2013.gada aprīļa vidum iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā ir iesnieguši 6026 cilvēki no vairāk nekā 30 pasaules valstīm, starp kuriem ir tādu valstu kā Dominikānas Republika, Filipīnas, Vjetnama, Nigērija, Serbija, Afganistāna, Irāna, Dagestāna (Krievija), ASV, Ķīna, Libāna, Ēģipte, Šrilanka, Irāna, Austrālija, Koreja pārstāvji.Iesniegumi uzturēšanās atļaujas iegūšanai laikā no 2013.gada sākuma ir saņemti no Krievijas (624 iesniegumi), Uzbekistānas (55), Ķīnas (43), Kazahstānas (33), Ukrainas (29), Baltkrievijas (20), Kirgizstānas (11), Azerbaidžānas (seši), Gruzijas (četri), Izraēlas (četri), ASV (trīs), Indijas (divi), Libānas (divi), Armēnijas (viens) un Irānas (viens) pilsoņiem.No 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz pieciem gadiem ar pagarināšanas iespēju, pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par 100 000 latu, bet republikas nozīmes pilsētās - par cenu, kas nav zemāka par 50 000 latu.
Vaidere: Uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem nav veiksmes stāsts
Uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstniekiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu vai investē līdzekļus uzņēmumu pamatkapitālā, nav devusi lielu ieguldījumu Latvijas ekonomikai, bet gan ļāvusi ieplūst Latvijā vāji kontrolētam finanšu līdzekļu apjomam, biznesa portālam Nozare.lv norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.