Galvenās pūles jāpieliek nevis tam, lai cīnītos par nodokļu slogu, kas par dažiem procentpunktiem būtu zemāks nekā kaimiņiem, bet gan lai kāpinātu darbaspēka produktivitāti, uzskata Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Finanšu ministrija (FM) ir publiskojusi apjomīgu un gana detalizētu novērtējumu par darbaspēka izmaksām Latvijā salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm, tostarp ietverot vairākus scenārijus (kopumā 15), kā varētu mainīt neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kumulatīvā fiskālā ietekme šiem scenārijiem ir no -177 līdz -802 miljoniem eiro.
Vai atšķirības darbaspēka nodokļu slogā ir izšķirošas, vai tās izšķir investoru izvēli par labu uzņēmuma atvēršanai kādā no Baltijas valstīm? L. Zorgenfreija teiktu, ka ne. Ir daudzi citi, iespējams, svarīgāki faktori, kas nosaka investoru izvēles. Piemēram, kopējā biznesa vide, birokrātijas apjoms, nodokļu sistēmas stabilitāte un atsevišķās nozarēs, piemēram, enerģētikā, ir ļoti svarīga skaidra stratēģija valsts pusē. Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs uzsver, ka investīciju stāsts
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00