Koncepcijā drošības vides raksturojums iedalīts globālajās un reģionālajās tendencēs.
Sadaļā par globālajām tendencēm koncepcijas autori norāda, ka daudzpusējā starptautiskā pasaules kārtība patlaban piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Neskatoties uz spēkā esošām un juridiski saistošām konvencijām, politiskiem līgumiem un drošības institūcijām, dažas valstis klaji ignorē starptautiskās normas un valstu suverenitāti. Šāda tendence liecinot par starptautisko organizāciju efektivitātes trūkumu drošības garantēšanā un daudzpusējās pieejas mazināšanos drošības pārvaldībā.
Pastāvošās starptautiskās kārtības tendences raksturo spēka politika, un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē aizvien ir grūti prognozējamas. Drošības izaicinājumu dažādība, tostarp, jauno tehnoloģiju attīstība, terorisms, privātās militārās un drošības kompānijas, klimata pārmaiņas un pandēmijas rada nopietnus draudus daudzpusējam pasaules attīstības modelim, teikts koncepcijā.
Globālās sistēmas fragmentācijas iespaidā daudzpusējo pieeju pakāpeniski aizstāj unilaterālisms, kurā domstarpības tiek risinātas no spēka pozīcijām. Šim procesam turpinoties, pieaugs konfrontāciju un konfliktu risks, tādēļ valstu bruņotajiem spēkiem būs pieaugoša nozīme starptautiskajās attiecībās, klāstīts dokumentā.
Tajā norādīts, ka spēka politika kļūst potenciāli bīstama valstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tuvu ambiciozajām reģionālajām lielvarām, tai skaitā Latvijai, radot nepieciešamību vēl vairāk stiprināt NATO valstu vienotību un militārās spējas.
Eiropas valstu nepietiekamie militārie izdevumi turpina ietekmēt spējas adekvāti reaģēt gan uz Eiropas valstu militāro apdraudējumu, gan uz krīzēm ārpus to teritorijām, secinājuši Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādātāji, norādot - lai gan mazinās ASV politiskā griba uzturēt pasaules kārtību, Eiropas valstu militārā atkarība no ASV saglabājas gan kolektīvās aizsardzības, gan starptautisko operāciju jomā.
Koncepcijā norādīts, ka ceturtās industriālās revolūcijas ietekmē rodas jaunas tehnoloģijas, kurām ir nozīmīga loma ne tikai valsts aizsardzībā, bet visas sabiedrības dzīvē. Jaunās tehnoloģijas, sociālo tīklu attīstība un pieaugošā sabiedrības tehnoloģiskā atkarība jau patlaban mainot sabiedrības informatīvās telpas lietošanas paradumus un atklājot arvien jaunas ievainojamības, tādējādi paverot plašas manipulācijas iespējas. Tas nākotnē vairāk apdraudēs demokrātiskas valstis nekā autoritāros režīmus, kas ne tikai pārrauga sociālos tīklus un internetu, bet arī izmanto jaunās tehnoloģijas savu pilsoņu kontrolei un ietekmēšanai, norāda koncepcijas autori.
Dokumentā teikts, ka teroristiskie grupējumi un organizācijas turpina ietekmēt valstu iekšpolitiskās norises un starptautiskās attiecības. Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ir būtiski palielinājies teroraktu skaits. Pieaug risks, ka teroristiskās organizācijas aizpildīs ekonomiski un politiski vāji attīstītu valstu radīto varas vakuumu, piedāvājot alternatīvu tradicionālajai valsts pārvaldības struktūrai.
Privātās militārās un drošības kompānijas ir kļuvušas par mūsdienu bruņoto konfliktu daļu, atsevišķas valstis de facto izmanto privātās militārās un drošības kompānijas, lai sasniegtu nacionālās ambīcijas, vienlaikus noliedzot tiešu saistību ar algotņiem, teikts AM sagatavotajā koncepcijā. Šīs kompānijas ir instruments, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, loģistiku un izlūkošanu, spēku aizsardzību un apmācību, ko tradicionāli nodrošina valsts.
Nākotnē var pieaugt privāto militāro un drošības kompāniju loma starptautiskās intervencēs un radīt drošības riskus, iejaucoties suverēnu valstu lietās, brīdina koncepcijas autori.
Vienlaikus dokumentā klāstīts, ka globālās klimata pārmaiņas padara daudzus pasaules reģionus neapdzīvojamus, veicinot jaunus konfliktus un cilvēku migrāciju, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē arī Eiropas drošību. Pandēmijas, tehnogēnās krīzes un dabas katastrofas varot īpaši smagi skart ne tikai Latviju, bet arī citas tehnoloģiski un sociāli augsti attīstītas valstis.
Covid-19 pandēmija apliecina ne tikai globalizētās pasaules ievainojamību, bet arī atklāj nopietnus riskus globālajā ekonomikā. Vitāli svarīgo preču ražošanas koncentrācija krīzes situācijās rada nopietnas piegāžu drošības problēmas un mazina vitāli svarīgo preču pieejamību tirgū, norādīts dokumentā.
Globālās tendences liecinot, ka līdzšinējais spēku līdzsvars ir mainījies un ka saglabāt mieru un stabilitāti tikai ar diplomātiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem kļūst arvien sarežģītāk.
Pakāpeniski samazinoties Eiropas un Ziemeļamerikas militārajām un tehnoloģiskajām priekšrocībām, lielāku lomu iegūs reģionālās varas centri, kas sacentīsies par dominanci starptautiskajās attiecībās. Starptautiskās kārtības pārmaiņu radītie izaicinājumi liek ne vien turpināt uzturēt sabiedroto valstu vienotību, bet arī stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, norāda koncepcijas izstrādātāji.
Dokumenta sadaļā par reģionālajā tendencēm minēts, ka kopš 2014.gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības situāciju Baltijas jūras reģionā lielā mērā ietekmē Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās aktivitātes.
Krievija ir plaši ietekmējusi vēlēšanas, sabiedrisko domu un politiķus, izmantojot informatīvā kara un kiberuzbrukuma metodes. Krievijas rīcībā ir skaidri saskatāms nākotnes starptautisko attiecību modelis - "viss, par ko nevar saņemt sodu vai atbildes reakciju, ir atļauts," teikts AM sagatavotajā koncepcijā.
Dokumenta autori arī norāda - Krievija turpina attīstīties kā autoritāra valsts, kuras galvenais spēks ir tās militārās spējas, bet nesen ierosinātās izmaiņas Krievijas konstitūcijā tikai nostiprina esošos procesus - ekonomisko stagnāciju, valsts atkarību no dabas resursu cenām un sabiedrības dzīves līmeņa samazināšanos.
Krievijas ekonomiskā atpalicība tiek kompensēta ar Otrā pasaules kara un 9.maija kulta stiprināšanu, militārās varenības demonstrēšanu, kā arī slēptu demokrātisko valstu iekšpolitisko procesu ietekmēšanu, norādīts koncepcijā.
Izplatītais stāsts Krievijas iedzīvotājiem, ka Krievija ir ienaidnieku "ielenkts cietoksnis", turpinās būt svarīgs arguments, lai attaisnotu iedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas. Karš Ukrainā, kā arī mēģinājumi mazināt Baltkrievijas neatkarību norāda uz augošajām Krievijas ambīcijām, uzskata koncepcijas autori, prognozējot, ka nākotnē iezīmēsies arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot militāru spēku.
Krievijas valsts kontrolētie mediji apzināti kultivē negatīvu Latvijas tēlu, kur latvieši un Latvijas valsts pārvalde tiek atainoti kā rusofobiski un nacistiski. Rezultātā, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, Krievijas sabiedrībā jau ilgstoši Latvija tiek uztverta kā viens no galvenajiem Krievijas ienaidniekiem. Krievijā apzināti tiek uzturēta piemērota augsne, kas attaisno agresiju pret Latviju, skaidrots Valsts aizsardzības koncepcijā.
Dokumenta autori paredz, ka Krievija arī turpmāk centīsies rādīt Latviju kā neizdevušos valsti, lai maskētu gan vēsturisko sociāli ekonomisko kaitējumu, ko Padomju Savienība nodarījusi okupētajām valstīm, gan nespēju mūsdienās nodrošināt sabiedrībai augstu dzīves līmeni.
Pēdējos gados Krievija ir ieguldījusi milzu līdzekļus un attīstījusi militārās spējas rietumu stratēģiskajā virzienā, veidojot jaunas vienības, ieviešot modernu bruņojumu, kā arī pastiprinot Kaļiņingradas apgabalā izvietotās militārās vienības. Militārajās mācībās un spēju attīstībā liels uzsvars tiek likts uz spēku mobilitāti, augstas gatavības vienībām un Baltijas jūras un gaisa ceļu bloķēšanu, norādīts AM sagatavotajā dokumentā.
Vienlaikus Krievija nevar atļauties pilna mēroga globālu konvencionālu karu ar NATO, tādēļ tās reālākā iespēja ir hibrīdkarš un pārsteidzošs uzbrukums, lai sagrābtu kādu teritoriju, kā tas jau tika īstenots Gruzijā un Ukrainā, norāda koncepcijas autori, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā varētu sekot draudi lietot taktiskos kodolieročus.
Lai arī karš Ukrainas austrumos nav beidzies, pamazām iezīmējas "nogurums" kara radīto neatrisināto problēmu dēļ. Šajā sakarā atsevišķas Eiropas valstis arvien biežāk izrāda vēlmi dot priekšroku ekonomiskiem labumiem iepretim demokrātijas principiem, tā demonstrējot vēlmi atjaunot attiecības ar Krieviju, kādas tās bijušas pirms 2014.gada. Par to liecina arī Covid-19 krīzes izraisītās starptautiskās sadarbības tendences, tādēļ varētu pieaugt Krievijas aktivitātes, lai veicinātu Rietumvalstu iniciatīvu ātrāk atjaunot sadarbību, prognozē koncepcijas izstrādātāji.
Dokumenta autori norāda, ka kopš 2014.gada atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, gan attīstot nacionālās spējas, gan izvietojot NATO spēkus, ir mazinājuši apdraudējumu.
Baltijas valstu drošība un aizsardzība lielā mērā būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot Nacionālos bruņotos spēkus un NATO kolektīvo aizsardzību, jo Krievijas iekšpolitiskā nestabilitāte un ārpolitiskās ambīcijas arī turpmāk liks meklēt vājos mērķus, pret kuriem vērst agresiju, norādīts AM sagatavotajā dokumentā.
Laikā kopš 1995.gada katram periodam sagatavotas septiņas Latvijas valsts aizsardzības koncepcijas. Līdzšinējā koncepcija bija apstiprināta 2016.gadā. Jaunākā koncepcija vēl būs jāskata valdībā un jāapstiprina Saeimai.
Z Līvmane
Pareizāk
Vecais čankaišists