Lasot Rietumu žurnālistu intervijas ar slavenībām, es vienmēr domāju, kāpēc viņi tik sīkumaini rakņājas savu sarunbiedru personīgajā dzīvē… Šķiet tāpēc, ka Rietumos cilvēku attiecības ir izpostītas, – ar šādu pieņēmumu interviju ar dāņu rakstnieci Suzanni Brēgeri 1993. gada 12. jūnija SestDienā sāka Guna Zvirbule. Drīz pēc šīs intervijas latviski iznāca un lielu popularitāti ne tikai literārajās aprindās, bet arī plašākā publikā izpelnījās Brēgeres 1978. gadā pirmoreiz publicētais, savam laikam nepierasti atklātā seksa attēlojuma dēļ skandalozā rakstnieka, romāna Vēža trops autora Henrija Millera (1891–1980) inspirētais feļetonromāns Skābs krējums (Creme fraiche).
Intervētāja uzreiz ķērās vērsim pie ragiem, vaicādama, kā rakstniece skaidrotu vārdus "izpostītas attiecības". Brēgere: "Rietumos ir liela pārticība, un cilvēki ir cits no cita neatkarīgi, ekonomiski un finansiāli patstāvīgi. Aptuveni puse Kopenhāgenas iedzīvotāju savos privātajos dzīvokļos mitinās vieni. Tas ir sava veida ideāls – būt neatkarīgam, būt ikdienā nesaistītam ar otru cilvēku. Šo prasību pēc savas teritorijas, telpas mēs, protams, varam dēvēt par objektīvu nepieciešamību, bet faktiski tas ir tāds Rietumu standarts, koncepcija – suverēns indivīds, kas neizjūt sevi kāda lielāka kopuma kontekstā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!