Ja šī līdaka būtu vilkta pagājušā gadsimta beigās vai XXI gadsimta pirmajā desmitgadē, viens no konkursiem, kuram viņš savu līdaku varētu iesūtīt, būtu bijis konkurss Dienas zivs. Iesūtāmo zivju foto spektrs konkursā bija gana plašs, ieskaitot arī ārzemēs ķertās (tolaik latviešu makšķernieki ārzemju ūdeņus tā īsti vēl tikai sāka apgūt, bet nu jau dažs labs tur ir guvis tik lielu pieredzi, ka apgalvo: ja Latvijā spiningotājs izdarītu tik daudz metienu, cik ārzemēs, rezultāti nebūtu sliktāki). Stingrs konkursa noteikums bija tikai viens: zivij jābūt fotografētai uz Dienas pirmās lapas fona vai – ja zivs ir pārāk liela – blakus tai.
Diemžēl aizmāršības dēļ vai arī neticot, ka esi spējīgs ko lielu izvilkt, Dienas zivs konkursa laikā daža balva gāja gar degunu tiem, kuri labprāt būtu konkursā piedalījušies, bet savā veiksmīgajā copes dienā nebija paņēmuši līdzi Dienu. To skaitā bija arī kāds loms, kurš toreiz pretendēja uz absolūto latviešu makšķernieka copes rekordu, un vismaz neesmu dzirdējis, ka līdz šai dienai kāds tautietis būtu izvilcis ko lielāku.
Runa ir par 1998. gada 5. janvāra Dienā aprakstīto Daiņa Mjartāna, tolaik Radio Brīvā Eiropa žurnālista, 1997. gada pavasarī izvilkto zobenzivi. "Ja šeit redzamajās fotogrāfijās Dainis blakus zivij turētu arī Dienu, tad konkursa Dienas zivs ’97 žūrijai un balvu devējiem nāktos palauzīt galvu, vai Latvijā maz ir dabonams tik iespaidīgs makšķerēšanas piederums, kādu Dainis ir pelnījis," secināja Diena, Daiņa stāstā par lielās zivs pieveikšanu guvusi apstiprinājumu kādai citai pozitīvai lietai – baltiešu vienotības lielajam spēkam. Jo, ticiet man, – ja kāds makšķernieks jums stāsta, ka 350 kilogramu smagu zivi ir izvilcis viens pats, jūs dzirdat īstu makšķernieka stāstu. Mjartāns savu zobenzivi izvilka kopā ar lietuviešu tūristiem.
Tas notika pie Kanāriju salām, kurp Dainis bija devies ar domu makšķerēt haizivis, tādas ap metru garas. Liktenīgajā rītā viņš kopā ar lietuviešiem, ar kuriem bija sapazinies Kanāriju salās, nofraktējis mazu kuterīti. Sākumā copmaņu organismiem bijis jācīnās nevis ar zivīm, bet ar spēcīgas viļņošanās iespaidu, bet beidzot pie vienas no makšķerēm, kam auklas galā bijis divdesmitcentimetrīgs plastmasas astoņkājis, kaut kas pieķēries. Kuģīša kapteinis teicis, ka nu tik jāvelk ārā. Baltieši sākuši vilkt. "Vilkuši, vilkuši, kamēr pēkšņi nācis tāds trieciens, ka makšķeres ieliekamais caurums bortā gandrīz izlauzts ārā. "Mēs sapratām, ka kaut kas nav labi," atcerējās Mjartāns. "Divatā pārcēlām makšķerkātu uz caurumu kuģīša vidū un sēžam. Kuģītis arī stāv uz vietas. Kapteinis saka: jāgriež. Griežam, griežam, bet tas bija grūti. Beidzot, kad bija pagājušas minūtes trīsdesmit, tā zivs izlēca virs ūdens…" Tas bijis pilnīgs šoks. "Tas taču nevar būt nopietni…" nodomājis Dainis. Arī kuģīša kapteinis sācis kliegt un šaudīties, dodams komandas spāņu valodā (baltieši, kā jau dramatiskos brīžos gadās, izlīdzējušies ar krievu valodu). Bijis no visa spēka jāgriež spoles rokturis, taču to varot riktīgi darīt tikai minūtes piecpadsmit, tad roka nogurst. Pēc divām stundām zivs bijusi pievilkta tik tuvu, ka sākusi rādīties virs ūdens. Kad tā ar āķiem tika ievilkta kuterītī, aste palikusi ārā."
Jā, te nu Dainim Diena būtu lieti noderējusi – kas zina, dāsnajos deviņdesmitajos konkursa balvu devēji varbūt tāda eksemplāra pieveicējam būtu piešķīruši kādu īpaši stabilu laivu, jo zobenzivs, kā zināms, dažreiz iemaldās arī Baltijas jūrā…
Vēsture Dienā: Hemingveja ķēriens
Nesen runāju ar vienu daudz ko redzējušu makšķernieku, un, kad pievērsāmies lielo zivju tēmai, viņš izstāstīja, kā Babītē reiz asistējis 16 kilogramu līdakas izvilkšanā. Makšķernieks, kam bija nepieciešama palīdzība, bijis onkulītis ap 80 gadiem ar aizvēsturisku spiningu. Kad pavaicāju, vai šī līdaka varētu būt tikusi sūtīta uz kādu no lielo zivju konkursiem, mans sarunbiedrs teica: tādi veči savus lomus nekur nesūta. Uzreiz jāpaskaidro, ka ar tādiem īstajiem večiem viņš acīmredzot domāja tos vīriņus, visbiežāk jau pensionārus vai citus no algota darba ne pārāk atkarīgus indivīdus, kuri var nodoties copei katru mīļu dienu. Taču skaidrs ir arī tas, ka, nosūtījis savu sešpadsmitnieci uz kādu no šiem konkursiem, vīriņš noteikti būtu dabūjis kādu balvu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.