Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Vēsture Dienā: Kas ir viņpus nāves

Diena ieskatījusies arī racionāli neizskaidrojamās lietās.

Nav jau tā, ka Diena vienmēr būtu rakstījusi tikai par racionāli izskaidrojamām lietām. "No kapsētas mājās braukdami, bērinieki Bauskas pusē vēl šodien krustceļos iespraustām eglītēm nolauž zarus vai galotnes. Lai aizgājējam līdz augšāmcelšanās dienai būtu, kur drēbes uzkārt. Pirms tam vēl bēru mājā aizsedz spoguļus, apgāž bļodas uz mutes, izjauc statīvus, uz kā zārks gulējis. Viss tiek darīts, lai tikai aizgājējs vairs atpakaļ neatnāktu, lai lieki neklaiņātu apkārt un nenodarītu ko ļaunu palicējiem. Agrāk arī mirt nedrīkstējis aizkavēt: ja kāds tuvinieks sācis stipri raudāt, citi mājinieki viņu veduši tālāk no sirdzēja gultas, lai tas mirēju "neaizkliegtu", jo citādi būs ilgi jāmokās. Kāds pat uzkāpis istabaugšā un saucis stiprā balsī mirēja vārdu, lai domā, ka nāve viņu aicina."

Ar šo ticējumu uzskaitījumu sākās Anijas Pelūdes saruna ar otru Dienas žurnālisti Čarnu Rižovu 1992. gada 11. janvāra SestDienā.

Sarunas centrā bija jautājums, vai kādam ir lemts apzināties, ka dzīve ir tikai "epizode mūžīgajā gājumā". Redakcijā runā, ka tev neesot bail no nāves, – Pelūde vaicāja Rižovai. 

"Tas ir piecpadsmit gadu vecs notikums," sāka stāstīt Čarna. "Svētdienas dienā ar draudzeni pastaigājos pa Ļeņina ielu, un krustojumā taisni pretī vadoņa piemineklim mani notrieca pelēka automašīna. Nekad nebiju jutusies labāk! Šajā neilgajā laika sprīdī, kurā, izlidojusi no savām kurpēm, apmetu kūleni gaisā un nokritu uz asfalta, es skatīju visu savu dzīvi spilgtos un gandrīz netveramos tēlos. Patiesībā tās bija pāris sekundes, bet subjektīvi man likās, ka tas bija krietni ilgi. Es sastapos ar neiedomājamu, fantastisku zili starojošas gaismas skaistumu. Tas bija kā debesis. Nē, tā bija iegrimšana krāsā, spoži zilganā plašumā! Šī gaisma mani it kā turēja līganā, apbrīnojami patīkamā lidojumā. To grūti attēlot, izstāstīt cilvēku valodā. Es nevaru teikt, ka šie manas dzīves skati paskrēja kā kinofilmā. Tie nebija attēli vai gleznas. Es vispār nevaru pateikt, vai tie bija skati kā skati. Bet es tos redzēju. Un tas stāvoklis, tās sajūtas bija pašas jaukākās, patīkamākās, kādas jelkad pārdzīvotas."

Tu esi sieviete un esi pārdzīvojusi daudzas patīkamas izjūtas, – iebilda Pelūde.

"Tās ir konkrētas, bet šīs – vispārējas," skaidroja Rižova.

"Tā nav asa sajūta, bet – maigums. Nav ne skumju, ne prieka, ne baiļu, ne sāpju, nav ne auksti, ne karsti. Un, liekas, tas nekad nebeigsies. Kaut ko līdzīgu varētu izjust auglis mātes klēpī."

Bet tu taču atgriezies! Kas lika? – jautāja Pelūde.

"Nezinu, kas. Kad atgriezos, bija kaut kāda nožēla, ka to esmu izdarījusi. Kad mani aizveda uz Traumatoloģijas institūta uzņemšanas nodaļu, ārsti bija visai pārsteigti, ka paciente tādā drausmīgā skatā ir tik lieliskā noskaņojumā. Kad paziņoju, ka neko jaukāku savā dzīvē neesmu izjutusi un ka mirt, vismaz nelaimes gadījumā, nepavisam nav briesmīgi, viņi, mediķi, šādas runas no deviņpadsmitgadīgas cietušās mutes acīmredzot norakstīja uz šoka rēķina. Es ātri sapratu, ka līdzīgi nostāsti var ārstiem likt apšaubīt manu veselo saprātu. Protams, biju pie pilna prāta, tāpēc vairāk neko nestāstīju. Un, godīgi sakot, ne visai bieži atcerējos to neparasto svētlaimes stāvokli, kamēr neiepazinos ar analoģiskiem jau citu cilvēku aprakstītiem gadījumiem."

Tālāk sekoja citāts no amerikāņu psihiatra Raimonda Mūdija grāmatas Dzīve pēc nāves par tuneli, ko ierauga mirējs. Rižova pastāstīja, ka bērnībā viņa ļoti baidījusies no nāves, bet tagad ticot, ka nomirušie pavisam nezūd. Un piebilda: "Galu galā agri vai vēlu katrs no mums noskaidros pats, no kā vajag bīties un no kā nav vērts baidīties. Tikai diezin vai par to izdosies pastāstīt citiem…"

Rižovas stāstu SestDienai komentēja slavenais psihoterapeits Jānis Zālītis, atklādams savos un kolēģu hipnozes seansos redzēto reinkarnācijas pieredzi. "Krietni sen izdarīju eksperimentu Imantas vidusskolā. Atklājās, ka kāda meitene pagātnē bijusi pūšļotāja, tautas dziedniece, ar to pelnījusi sev iztiku. Toreiz uzņēmām dokumentālu filmu Brīnumdakteri, un man tas bija ļoti interesanti: negaidīti es saņēmu ziņas, ka pūšļošana notikusi ļoti, ļoti sen, kad latviešu meičas vēl staigāja linu lindrakos un bez biksēm. Meitenei vēlāk ieteicu mācīties medicīnu. Viņa tagad ir ļoti laba ārste. Varbūt cilvēks pārdzimstot izvēlas līdzīgu nodarbošanos?" Jānis Zālītis teicās esam visai liels skeptiķis, tomēr SestDienai izstāstīja vēl daudzus neticamus gadījumus no savas pieredzes. Vienā tādā reizē kādās lauku mājās nohipnotizētā seansa dalībniece pēkšņi atbīdījusi ķieģeli krāsnī un izņēmusi no iedobes zelta monētas – to atrašanās vietu viņai seansā pačukstējis mirušais vīrs. Ko mums no tā būs mācīties? Ja kāds jūsu mirušais radinieks ir bijis bagāts, bet skops, varbūt ir vērts viņu izsaukt – viņā saulē jau cilvēki kļūstot tikai labāki.

Top komentāri

Jābūts Stulbiņš
J
Pēc nāves piedzīvojums ir šodien vispārīgi atzīts fakts, kam uzmanību pievērš kā ārsti, tā ziņkārīgie. Cilvēki, kuri atgriežas no nāves atpakaļ pie dzīvības stāsta kā viņpasaulē valda mīlestība bez nosacījumiem. Pār to iespējams arī liecina jaunpiedzimušie (cilvēki un dzīvnieki), kas arī šai pasaulē gaida pieņemšanu ar mīlestību. Diemžēl, šai pasaulē tiek izcelta patmīlība, tā sauktais ego, kurš sevi izceļ ar savtīgu ļaundarbību un ierobežotu redzes lauku.
Par to pašu - komentāra sākums
P
ASV un PSRS kosmonauti aukstā kara periodā turpināja kopīgos lidojumus Kosmosā un šos praktiski zinātniskos darbus veic arī šodien . Savā laikā akadēmiķe Natālija Behtereva tika piesaistīta PSRS un vēlāk Krievijas izlūkdienesta grupai , kura darbojās Astrālās informātikas un saskarsmes jomā . Pētījumus par šo tematu var sameklēt internetā un Youtube . Tāda pati astrālās informātikas izlūkdienesta grupa tika izveidota ASV . Šo varētu sasaistīt arī ar līdojumiem uz Mēness un iemesliem , Kāpēc šie lidojumi tika pārtraukti . Abās grupās piedalījās ne tikai zinātnieki , bet arī attiecīgā līmeņa militāro struktūru augstas pakāpes virsnieki . Eksperimenti no Akadēmiķes Behterevas grupas tika saprotami aprakstīti rakstos un paradīti Yotube video . Darbs astrālā līmenī un pat darbs ar kontaktieriem , kuri tika Izvesti Augstākā Saprāta saskarsmē . To , ka Mēness nav vientuļš objekts to zin visi un it īpaši kosmonauti . Arī lidotāji visi ir saskārušies ar tā saucamiem NLO .
Matemātiķis
M
Ir aprēķināts, ka, ja Visuma vecumu novērtē kā 89 gadi, tad 89 gadu veca cilvēka mūžs, Visuma 89 gados, aizņem 2 !!! sekundes.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas