"Dabiskāka nekā ūdeņu aizdambēšana un lauksaimniecības kooperācija, kuras kulminācija bija XXV kongresa vārdā nosauktās padomju saimniecības vairāk nekā tūkstoš govju un 40 tūkstoš vistu apslīkšana 1981. gada plūdos tagadējā Salas pagastā, tikai tolaik jēdzienu "nacionālā katastrofa" nedrīkstēja lietot. Ir grūti vainot vulkānu mājas sagraušanā, ja cilvēks iedomājies celt māju krātera malā. Savukārt gan palieņu daba, gan mūsu auglīgāko pļavu iedzīvotāji plūdiem ir pielāgojušies. Latvijas skaistākais putns zivju dzenītis bez plūdiem nemaz nevar iztikt – ja nav regulāru plūdu, kas rada krasta eroziju, viņam degradējas ligzdošanas vietas. Ūdensputniem pēc plūdiem paliek barošanās vietas – dubļu lauki. Sevišķi svarīgi tie ir migrējošiem putniem, kas lielā skaitā šķērso Latviju. Ligzdas plūdi neposta, jo to šajā laikā vienkārši vēl nav."
Tā bija raksta optimistiskākā daļa, kas pamatoja, kāpēc par plūdiem varētu un pat vajadzētu priecāties. Tomēr arī piesardzība un apdomība plūdu sakarā nenāk pa ļaunu: "Pašlaik par plūdiem jādomā īpaši, jo tik sniegains marts šajā gadsimtā vēl neesot bijis, un, ja sniega straujai kušanai nāks klāt lietus, tad ies vaļā. Liepājā pagrabi sāka applūst jau 21. martā. Sinoptiķu ziņojumi plus vēsturiskā pieredze dažiem speciālistiem, piemēram, akadēmiķim Censonim Šķiņķim, likuši secināt, ka sliktākajā variantā pavasaris varētu nākt nacionālas katastrofas izskatā. No Daugavas attālāku vietu iedzīvotāji jau kā aizraujošu televīzijas ziņu gatavojas uzklausīt vēsti par 1990. gadā celtā, tātad īstus plūdus vēl «neredzējušā» Jēkabpils aizsargdambja pārraušanu. Dambji ir sabūvēti arī Ogrē, Daugavpilī, Pļaviņās, Lubānā, un ūdens, kā zināms, pāri lielam šķērslim gāžas ar divtik lielu prieku un spēku… "Par Daugavu varbūt nebūtu jāuztraucas, jo te šogad ir maz vižņu, bet Jelgava gan laikam peldēs," prognozē hidrometeoroloģiskā dienesta darbinieces."
Plūdu novēršanas komisija ar Ziedoni Čeveru priekšgalā 1996. gadā tika izveidota jau 25. janvārī, kad pat lāstekas vēl nebija uzaugušas. "Atvēlētie 55 000 latu un rūpīgi izstrādāts ledus sastrēgumu likvidēšanas plāns paredz bruņoto spēku, zemessardzes, policijas un civilās aviācijas līdzdalību, ledus uzlaušanu, spridzināšanu un zāģēšanu. Mobilizēti tiks visi (abi) helikopteri, lidmašīnas, amfībijas un visi peldlīdzekļi, atskaitot kuģi Pūka gudrība. Būtu Latvijai stratēģiskie bumbvedēji, noteikti tiktu iesaistīti arī tie, lai iedambētā daba piesargās."
Kopš Daugavas ieteka ir padziļināta, attekas likvidētas un Balastdambis nostiprināts, Rīgā lieli plūdi iespējami tikai spēcīgu ZR vētru laikā rudeņos, turpināja raksts: "Senos laikos rīdzinieki no plūdiem baidījušies vairāk nekā no uguns. XVII gadsimta plūdu liecinieks Dolmans teicis, ka uguni vēl var apdzēst, bet plūdus nekādi nevar savaldīt. 1709., 1744., 1807. gadā, kad lejpus Rīgas sastrēga ledus, plūdi izpostījuši Rīgas priekšpilsētas, Rīgas sāls, linu un cukura noliktavas, salauzuši tiltus. Priekšpilsētas plūdi aizrāva sev līdzi simtiem māju, apslīka lopi, bojā gāja cilvēki."
1996. gada ziemas sekas rīdzinieki jutīs vismaz ielās un pagrabos, prognozēja raksts. "Teorētiski pastāv arī nepatīkamāka iespēja – Rīgas HES dambja pārraušana. Tādā gadījumā Daugavas piekrastes ēkas gan applūstu. Liela ažiotāža nesen tika sacelta ap Māra Gaiļa iecerētajiem 350 tūkstošiem Vides ministrijas remontam. Taču daudzi neaptvēra, ka lieta ir nopietnāka: tālredzīgais ekspremjers laikus aptvēra, ka Vides ministrija ir Daugavai tuvākā ministrija un, triju gadu laikā nespēdama apstiprināt aizsargājamo dabas objektu sarakstu, kas tai bija jāapstiprina trīs mēnešos, ir pietiekami aizkaitinājusi dabu, tātad plūdos daba to paraus sev līdzi pirmo. Skats būtu vēl labāks nekā Virzas Straumēnos aprakstītā pirts peldēšana: "Nezin kā izglābies, pa tās jumta muguru staigāja grezns gailis, zeltītu spalvu un greznu seksti, skaņi dziedādams, nemaz nepiegriezdams vērības apkārtējām briesmām. Tā viņš aizbrauca, arvienu vairāk attālinādamies, visu laiku mirdzēdams saules staros." "
Būtiskāko secinājumu plūdu sakarā rakstā izteica Pēteris no Līksnas pagasta: "Tikai mirt vien nav labi plūdu laikā. Viens vecs vīrs reiz taisni tad sadomāja nomirt, tad nu ar laivu uz kapiem vedām."